Es -zvans. Visu savu jaunību pratu tikai vienu valodu ,tikai vienu dziesmu, redzēju tikai dzejisku un skaistu laiku. Baznīcas torņa galā būdams, baudīju tikai dabas skaistumu un burvību .Torņa galā jutos laimīgs.
Visu laiku redzēju cilvēku platos smaidus un dzirdēju tautas skanīgās dziesmas. Ik dienu lūkojos un novēroju, kā tautā rodas jaunas dziesmas un aust jauni rīti. Reizi nedēļā sagaidīju zvaniķi, kurš sasauca tuvus un tālus tautiešus. Es nebiju izlepis, visus sagaidīju ar prieku.
Ar laiku, ar katru gadu, cilvēki arvien mazāk un mazāk nāca uz baznīcu.…