Pastaigā pa pļavu, pasmaržo ziedus! Pastaigā pa ielu, sajūti mašīnas izplūdes gāzu smaržu un rudens nedaudz aso vēju! Tāda ir Latvija. Nedaudz skarba, bet visu mīlēta. Lai gan maza, tomēr īpaša. Ar savu skaistumu un neatkārtojamību.
Es reiz zvanīju tantei, kas dzīvo Īrijā. Sarunas beigās viņa lūdza, lai tad, kad braucu ciemos, paņemu trauciņu ar Latvijas zemīti. Tik daudz cilvēku, kas šeit ir dzimuši un auguši, dzīvo milzīgās metropolēs, bet viņi neaizmirst mazo, mīļo Latviju. Tā mums, latviešiem, vienmēr paliks sirdīs.
Latvija ir mazs zemes gabaliņš uz plašās pasaules. Bet šinī gabaliņā ir kaut kas, kas silda sirsniņu. Esot šeit, cilvēks nevar būt nelaimīgs. Latvija mūs vienmēr pratīs uzmundrināt.
Tagad ir rudens, Latvija ir uzposusies visā savā krāšņumā. Tagad tā var svinēt savus svētkus. Uz tiem ir lūgts ikviens. Šis ir laiks, kad mēs varam pateikties Latvijai par visu, ko tā mums ir devusi.
Vakarā, ejot pa ielu, redzi degam svecītes. Tas par Latviju, tas Tev Tavā dzimšanas dienā! Gaisā ir jūtams Latvijas prieks un līksme. Un mūsu dāvana Tev ir mūsu sirds mīlestība.
Esi stipra, esi brīva, līksma un krāšņa! Nepazaudē sevi! Vienmēr cīnīties un tiekties uz priekšu, un neapstāties! Un dzīvot ar sirdsmieru sevī.
