Valoda kā viens no Latvijas tautas pastāvēšanas un attīstības priekšnosacījumiem.

Tautai ir sava valoda. Valodai ir vairākas funkcijas: ar tās palīdzību mēs savstarpēji sazināmies, tā ir kā atšķirības zīme starp dažādām tautām, un bez valodas nav iespējams pastāvēt un attīstīt savu valsti vai tautu.
Kas notiktu, ja katrs cilvēks runātu savā valodā? Pasaulē valdītu sava veida haoss. Tikai retais, kurš ir mācījies citas valodas, spētu daudz maz sazināties ar citiem. Bet kāda būtu šī saziņa? Arī tagad, sazinoties ar sveštautu pārstāvjiem, paliek neizrunātas lietas, nesaprasti teikumi utt. Cilvēks var perfekti zināt tikai savu dzimto valodu.
Es domāju, ka bez latviešu valodas nevar pastāvēt latviešu tauta. Valoda ir kā mūsu tautas simbols, atpazīstamības zīmols vai logo. Cilvēkus var atšķirt pēc izskata un valodas. Bet kā tautā saka: „Izskats var maldināt.” Tā arī ir, bet uzreiz, izdzirdot cilvēka valodu, var pateikt, no kurienes viņs ir. Mēs varam iemācīties svešvalodu, bet tās tautas pārstāvis uzreiz pateiks, ka neesi vietējais. Diemžēl, bet mums, latviešiem, ir tāda problēma-lietot svešvalodu vairāk nekā savu dzimto valodu. Mēs aizgūstam daudzus vārdus, mēs mainam daudzus vārdus, rezultātā padarot savu valodu piesārņotāku un neskaistu.
Manuprāt, visu tautu pamatā ir valoda. Tā vieno mūs, satur kopā. Mēs saprotam viens otru. Un bez sapratnes cilvēki nevar sadzīvot. Tomēr mūsdienu jaunatnes problēma, runāt svešvalodā ir pārlieku nopietna. Godīgi sakot, ta nav pat svešvaloda, bet gan kaut kāda „hibrīdvaloda”, kur teikums iesākts latviski, bet nobeigts angliski. Tas nav normāli. Kas tā ir par tautu, kura lieto svešu valodu? Kā var pastāvēt latviešu tauta, ja saziņa notiek angļu vai krievu valodā?(Protams ne visu laiku, bet tendence nosliecas uz to). Arī tagad notikušajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās uzvarēja „Saskaņas centrs”, kuru nodoms bija par otro valsts valodu ieviest krievu valodu. Kas tad mēs par tautu skaitītos? Latkrievi vai krievlatvieši? Katrai tautai ir viena sava valoda, valoda, kas vieno šo tautu, kuras dēļ mēs pastāvam un attīstamies. Mūsu valoda ir latviešu, tāpēc nekaunamies par to, bet lepojamies ar to-tā taču ir tik skaista valoda.
Protams, mūsdienās izzūd vairākas tautas. Vairākas tautas sajaucas ar citām, kur izdzīvo stiprākais. Šī ir ļoti aktuāla problēma, kuru vajadzētu risināt. Bet kādā veidā? Un šeit lielu lomu ir jānospēlē mums pašiem. Tieši tā, cilvēks ir tas, kurš lieto valodu, tāpēc tieši no viņa ir atkarīgs, kā izplatās, pastāv un attīstās viņa dzimtā valoda.
Visa pamatā ir valoda. Bez tās nevar notikt saziņa. Bez saziņas nevar attīstīties un izdzīvot tauta. Valoda ir spēcīgs ierocis, un cilvēks ir tas, kurš spēj pārvaldīt to. Tāpēc neizniekosim šo iespēju un rīkosimiem pareizi!