Latvija, tās skaistums un daile ko es redzu.

Šajā esejā nedaudz izstāstīšu par Latvijas daili un maniem gūtajiem iespaidiem par to.
Latvijā es uzskatui ka ir milzum daudz vietas kur atpūsties, vienkārši pastaigāt, gūt jaunu pieredzi, vai izmantot kā pieturvietu kādā no ceļojumiem. Latvija visskaistākā ,man šķiet, rudeņos un ziemā, tu ej pa mežu un liekas ka esi kādā no pasakām, apkārt viss apsnidzis, aprasojis, pieskaries zaram un tev pār galvu nokrīt tūkstošiem mazu sniegpārslu. Rudeņos ejot pa parkiem vai vienkārām alejām tie krāsu virmojumi liekas kā krāsu gammas, kā spēle kura katru mirkli mainās. Esmu no laukiem, man liekas, ka visu skaistāko var atrast šeit, iemūžinot skaistos dabas skatus ar katru reizi par to pārliecinos, pilsētā tu tā nerelaksēsies kā laukos, jo šeit ir mierīgāk, klusāk, daba liekas esam tuvāk.
Rudenī ir vērts aizbraukt uz Siguldu. Skatus no kalniem, vai pilstorņiem, vai arī braucot pār meža ieleju ar bānīti tu citur neredzēsi. Vis neizpētītākā tomēr ir Latgale, lai arī tur nav tik apdzīvots kā citur, tieši tas manuprāt saglabā to dabas veidoto skaistumu ko cilvēks neizjauc. Pirms apmēram 5 gadiem biju ekskursijā pa latgali, likās ka esmu nokļuvusi citur, bet sapratu to ka tieši citur nebūtu tā kā ir Latvijā, pabijām pie dažiem no ļoti daudzajiem ezeriem, pabijām nedaudz mistiskās vietās. Sajūtas ko izjutu bija diezgan dīvainas, taj pašā reizē interesantas. Vairākas reizes esmu bijusi Pokaiņu mežā, tas ko gide stāsta par auru kas tur ir, par enerģijām kas nāk no akmeņiem ir patiess. Pati ļoti daudz reizes esmu to visu izbaudījusi. Neaizmirstams ir arī skats kas paveras no pilskalna uz pilsētu Tukumā. Vakaros viss apgaismojums liekas kā mazas lampiņas, kā gaismu virmojums. Neaizmirstams ir viss ko es gūstu. Turpmāk gribētu aizbraukt un pabūt arī spocīgajās un apsēstajās vietās, piem. tepat jelgavas pilī, gribētu pavadīt nakti un izjust to uz savas ādas, man nav bail, mani vienkārši māc ziņkāre uz to visu.
Viena no lielajām sirds lietām man ir fotogrāfēšana, skatoties caur objektīvu pat uz parastu kukaini tas liek tam izskatīties vērtīgāk, skaistāk, tas pēkšņi to izceļ. Sajūtas ko es saņemu šeit zinu ka nesaņemšu citur, lietas kas ir šeit ir neatkārtojamas. Neskatoties uz visiem finansiālajiem trūkumiem kas šeit ir, uz visām problēmām, Latvija priekš manis vienmēr būs mājas. Labāk kā šeit es nejutīšos nekur citur. Lai kas notiktu nākotnē es zinu ka man viņa pietrūks, ja nāksies aizbraukt, es tik un tā atgriezīšos. Ceļojot citās valstīs ir pat nedaudz tā ka notiek salīdzināšana, piem. o šeit ir kaut kas tāds kā nav Latvijā, vai arī skatos uz lietām kas mūsu Latvijā ir labākas. Arī bildēs to visu var redzēt.
Es jūtu līdz tiem kas aizbrauc un neveido neko šeit paši, jo viņi zaudē to enerģiju ko iegūsti izejot vienkāršā pastaigā pa āru, pasēžot uz tilta vai vērojot skaisto saulrietu pa mājas logu. Es mīlu Latviju, un vienmēr to mīlēšu, par viņu skaistāku priekš manis nav.