Latvijas vērtība cilvēku sirdīs (4)

Kā lapas rudens laikā nokrīt no koku zariem un tiek aizpūstas prom, tā arī mīlestība pret Latviju lēnam un gluži vai nemanot pazūd no mūsu sirdīm. Un sētnieki, kas agros rītos un vēlos vakaros saslauka nobirušās lapas, kuras nav paspējušas pakļauties vējam, ir kā citu tautu zemes, kas nozog no mūsu sirdīm cerību par labu dzīvi Latvijā, kas nozog ticību mūsu dzimtajai zemei. Un tā vien šķiet, ka cilvēku sirdīs ir iestājies mūžīgais rudens, kas liek justies drūmi, un palēnām iznīcina visu, kas reiz bijis skaists. Un mēs, tauta, esam kā gājputni, kas dodas prom no Latvijas, tikai tāpēc, ka ir kļuvis pārāk smagi izdzīvot, ir kļuvis par aukstu, lai justos mājīgi. Jā, mēs šeit salstam, mēs salstam no tā, ka vairs nekas nespēj mūsu sirdīs sniegt siltumu un labsajūtu, salstam no drūmajām sejām, ko redzam uz ielām. Un vienīgais, ko mums gribas darīt, ir ietīties citu valstu segā, jo tā mums sniedz lielāku siltumu par pašmāju segu, tā ir biezāka, mīkstāka un vieglāka, bet vai vienmēr citu darinātais būs tas vērtīgākais? Mūsu tautas sega ir gadsimtiem veidota, tā ir uz pusēm rauta un citas tautas ir centušās to izārdīt uz mūžiem, bet mūsu senči ar asinīm un mīlestību cīnījās par katru dzijas pavedienu, ko katra paaudze ir tajā ieaudusi. Kāpēc tu vēlies atdot šo segu citām tautām, nespējot saglabāt Latvijas vērtību savā sirdī? Kāpēc tu nespēj iemīlēt Latviju, kā mīli savu ģimeni?
Man arī sāp, man arī ir smagi un grūti, bet vairāk man sāp, ka mēs nespējam saglābāt mīlestību pret savu dzimto zemi. Citās zemēs tevi nesaistīs bērnības atmiņas, kurās tu varētu kavēties, sēžot un sava mājas lieveņa, citās zemēs viss šķitīs tik tukšs, nesaistošs un auksts. Tu nevarēsi aiziet pie kaimiņa un pajautāt, kā viņam ir gājis, jo katrs vārds, ko viņš izrunās citas valodas mēlē, tev griezīs ausīs, kā tikko uzasināts nazis.
Mums katram ir jāsaprot, ka nekad nebūs tik labi, cik tu būsi vēlējies, bet neaizmirsti, lai arī kur tu dotos, nekur debesis nebūs zilākas un zāle zaļāka. Un es ticu, un ceru, ka tavā sirdī būs tāpat kā aiz loga. Pēc rudens un ziemas, pienāks pavasaris, un tavā sirdī tiks izdzīti mīlestības pumpuri, kas ar laiku pārvērtīsies skaistos ziedos. Ziedos, kas tavā sirdī nekad nenovītīs. Es ceru, ka tavā sirdī iestāsies mūžīgā mīlestības vasara pret Latviju.