Daba Latvijā. (3)

Ir taču rudens, tādēļ savu eseju sākšu ar Ulda Stabulnieka vārdiem „Nāk rudens izgleznot Latviju, bet nepūlies, necenties tā, man viņa ir visskaistākā” no dziesmas „Tik un tā”. Šie vārdi ir patiesi un man Latvija patiešām ir visskaistākā, viskrāšņākā, vissaburošākā. Mums katram ir kaut kas tāds ar ko mēs varam aprakstīt Latviju, man tā ir Latvijas daba.
Pati Latvija un tās iedzīvotāji var lepoties ar dabas daudzveidību. Izdzīvot balto ziemu, noverot kā sazaļo pavasaris, izbaudīt saules pilno vasaru, apbrīnot košo rudeni. Protams, vienmēr atradīsies kāds, kurš nespēs saredzēt to krāšņumu ko dod šie četri gadalaiki. Man mīļi ir visi gadalaiki, bet vislabāk man patīk vasara, jo tad var doties pārgājienos, izbraukt ar velosipēdu, laivot, gulēt svaigā gaisā. Manuprāt, lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju patīk vasara, jo tad ir atvaļinājumu laiks, skolēniem vasaras brīvlaiks, visi var izbaudīt sauli, pavadīt brīvdienas pie ūdens draugu lokā. Otrs mans mīļākais gadalaiks ir Ziema. Tad varu doties slēpot, slidot, pikoties. Manuprāt, ziema ir jāizbauda obligāti, jo ziemas prieki mums tiek doti tikai uz pāris mēnešiem. Zinu cilvēkus, kas mēģina bēgt no ziemas, sēžot mājas un tikai vajadzības gadījuma iziet ārā, bet zinu ari cilvēkus kam ziema ir par īsu, jo viņi katru brīvu brīdi mēģina izbaudīt tās dotumus. Es atbalstu otro variantu, jo sēdēšana mājās, manuprāt, ir garlaicīga. Rudens un Pavasaris, manuprāt, savā veidā sadarbojas. Rudenī visa daba dodas atpūsties, koki nomet lapas, zāle beidz augt, puķes beidz ziedēt, lai pavasarim būtu ko darīt, jo pavasarī viss atmostas, sāk rasties kokiem lapas, no zemes izlien pirmie zāles asni, līdz ar tiem baltie sniegpūlkstenīši. Daba atmostas no ziemas miega.
Lai saredzētu Latvijas dabas krāšņumu nav jādodas ārpus pilsētas, katrā pilsēta ir kāds parks, dīķis un mežiņš, kur var novērot gadalaiku maiņu, sajust svaigo gaisu ko izstaro koku lapas. Es dzīvoju vienā no Latvijas senākajām pilsētām un Vidzemes lielākajā pilsēta Valmierā. Pie mājas man ir parks kur es varu redzēt lēkājam vāveres, čivinām putnus, varu novērot lapkriti, lapu nokrāsošanos. Nedaudz tālāk no mājas tek Latvijas garākā upe Gauja. Upe varu novērot zivis, varu novērot tās pārplūšanu pavasaros, aizsalšanu ziemā. Apkārt Gaujai aug visdažādākie koki, varu sajust priežu skuju smaržu, redzēt kā zied ievas. Ar to es gribēju teikt, ka nav jātriecas rudeņos uz Siguldu lai skatītos rudenī, nevajag braukt uz citu valsti lai baudītu dabu. Vajag tikai iziet no mājas pavērties apkārt un ieraudzīt to dabu, kas tev ir pāris soļu attālumā un tā ne ar ko neatšķiras no dabas, kas , piemēram, atrodas Liepāja, Madonā vai Cēsīs.
Man daba ir ļoti svarīga, tā mani iedvesmo darīt labu. Man patīk, ka dažādas organizācijas sniedz cilvēkiem pakalpojumu, kurā iesaistīta daba. Tie ir pārgājieni, velobraucieni, ekspedīcijas , putnu vērošana, laivu braucieni un vel daudz citas un dažādas aktivitātes. Viss saistās ar dabu, cilvēkiem tikai vajag to ņemt un baudīt.
Es lepojos ar Latviju , ar cilvēkiem kas paliek šeit, palīdz attīstīties valstij. Aicinu visus izbaudīt Latvijas doto krāšņumu un ziņot par to citiem, lai cilvēkiem kam nepatīk daba rastos kaut neliela interese un viņi sāktu baudīt.