Latvija mums liekas maza , taču tā ir mūsu sentēvu zeme. Nevienā citā valstī nav tādu svētku , tādu cilvēku vai , piemēram , mūsu galvaspilsētas Rīgas! Kas var līdzināties dziesmu svētkiem, kad lielākā daļa latviešu sapulcējas, atmet savus nodomus tām dienām, lai sajustu, kā atdzīvojas dvēsele, dziedot un dejojot līdzi!
Rīga. Tās vecās, bruģētās ieliņas, tramvaji! Visi kaut kur steidzas. Bet, ja viņi apstātos un paskatītos uz zilajām debesīm, kas atgādina bļodu, viņi ieraudzītu sauli, kas tik spoži spīd tikai Latvijā.
Ziema Latvijā ir neaprakstāma. Baltais, pūkainais sniegs, kas krīt jau novembrī un dažreiz ieilgst līdz martam, sniegavīri ceļa malā, aizsnigušās taciņas un leduspuķes uz logiem- tas kopā veido tādas sajūtas, ka liekas-tu vienkārši celies debesīs.
Neviens stāsts nevar izstāstīt to, ko nozīme būt latvietim. Latvija ir tikai viena. Tāpēc tev mūžam dzīvot, Latvija!