Pasaule bija gatava.Tā nebija viscaur vienāda.Tur bija briesmīgi aukstas vietas, kur sniegs un ledus nekad neizkusa.Tur arī nekas neauga.Tikai baltie ledus lāči savos biezajos kažokos varēja to aukstumu izturēt. Bija arī ļoti karstas zemes, kur bija gan tuksneši, gan lieli biezi meži., kur auga visādi krāšņi augi un dzīvoja visādi zvēri un putni. Tur bija mūžīga vasara. Bet pa vidu bija tādas zemes, kur nebija ne tik šausmīgs aukstums, ne arī tāda svelme visu laiku. Te mainījās vasara ar ziemu.Nu Dievs lika Laimai un citiem saviem palīgiem sadalīt pasauli savā starpā-par kuru vietu katrs gādās un rūpēsies. Lielie, stiprie un bargie dievi ieguva plašas zemes. Laima dabūja mazu zemes gabaliņu pie Baltijas jūras, bet tas bija ļoti jauks un patīkams. Te viņa novietoja savu aizbilstamo tautu-latviešus, kam viņa mācīja dzīvot gudri un godīgi, strādāt visādus darbus un amatus-lopus un zemi kopt, darināt darba rīkus un apģērbus un tos izrotāt ar skaistiem rakstiem. Latvieši bija čakli un vērīgi, tie labi iegaumēja Laimas mācības un saviem bērniem izteica un izdziedāja tās dainās, parunās un sakāmvārdos.Daba te bija jauka, tomēr par velti neko nedeva, visiem bija čakli jāstrādā, kas to nedarīja, tos izsmēja un nopēla ar dziesmu. Tā dzīve te bija laba,ļaudis strādāja, bet prata arī atpūsties un priecāties, svinēt svētkus, dziedat, dejot, rotaļās iet.Citas tautas, ko mācīja bargi, nežēlīgi dievi, to redzot, iekāroja šo labo zemi. Tās uzbruka latviešiem, postīja un laupīja.Nu latviešiem bija jāmācās cīnīties, savu dzimteni, savas mājas aizstāvēt, ieročus darināt. Liels posts un bēdas piemeklēja mūsu zemi uz ilgiem gadiem. atraitnes un bāriņi savas bēdas izteica un izdziedāja skumjās dziesmās. tā pagāja ilgi gadi. Bet Laima nebija savu tautu pametusi, viņa mācīja tai pacietību un cerību, izturību, mācīja to audzināt varoņus, kas izkaroja tautai brīvību. arī kara gaitās vīrus uzmundrināja brašas dziesmas un joki.
Tā latvieši ir atguvuši brīvību, bet Laima īsti mierīga un droša nav, jo viņas tautu apdraud visvisādi ienaidnieki ar visdažādākajiem ieročiem, kas samaitā un nāvē tās miesu, garu un tikumus. Nu Laima ļoti nopūlas gatavodama spēka un gudrības maizi, kas nekad neizsīktu, lai no tās dotu kumosiņu līdz katram bērniņam. kas gatavojas ierasties šai pasaulē mūsu jaukajā zemes stūrītī.Bet kādas sastāvdaļas vajadzīgas šai spēka un gudrības maizei? Pa šiem ilgajiem gadu tūkstošiem Laima arī pati nebija slinkojusi, bet apguvusi daudz jaunu zināšanu-viņa prata lietot datoru, tādēļ ar tā palīdzību uzzināja, cik daudz katras sastāvdaļas vajadzīgas, lai nekas nebūtu par maz vai par daudz. Veselību un izturību, protams, vajag labi daudz.Tāpat prātu un saprašanu. Kā ar lepnumu? Vajag,bet ne par daudz, tad iznāk iedomība. Maigumu, iejūtību, laipnību?Nu kā tad! Skaties tikai, lai neiznāk tas latvietis par mīkstu un gļēvu! Neļauj sev pāri darīt, sev visādus netikumus iemācīt, piemēram "zālīti" lietot, zagt un blēdīties, ja citi uz to mudina. Dators pīkst un mirkšķina.Ko tad vēl? Ak tā ! Humora izjūtu, spēju pasmieties un priecāties, dziedāt un dejot. Kā nu bez tā! Latvietis to vienmēr ir pratis, citādi sen būtu nogājis dibenā. Un kas tad vēl? Kas piedos šai spēka maizei īsto garšu un stiprumu? MĪLESTĪBA! DZIMTENES-MŪSU LATVIJAS-MĪLESTĪBA!
