Trīs zvaigznes Brīvības piemineklī mani uzrunā, aicinot atbildēt, cik gatavs esmu sargāt savu valsti, ideālus, kas ielikti tās dibināšanas pamatā. Latvijas brīvības cīnītāju tēli no dažādiem vēstures periodiem raugās manī – jaunā cilvēkā, kas par vēsturi zina no vēstures grāmatu lappusēm, no savu vecvecāku stāstiem.
Ar zināmām trīsām sirdī katru gadu sagaidu rudeni, jo sākas jauns skolas gads un pienāk arī kārtējie Latvijas Valsts svētki – 18. novembris. 18. novembris ir diena, kad apņemos un solos mācīties un strādāt, lai kalpotu savai valstij, lai sajustu sevi kā tautas daļu, kam jāiet tālāk – ar katru gadu tālāk. Apzinos, ka 18. novembris stiprina manu pārliecību, ka tas mūs vieno, stiprina un dod spēku tikt pāri šī perioda grūtībām.
Svētku dienās man gribas atcerēties tos tālos notikumus, kad, izmontojot vēstures radītos apstākļus, Latvijas patrioti izmantoja iespēju un proklamēja valsti. Izdarīja to, kas, droši vien, bija pastāvējis tautas sapņos un cerībās ilgus svešu varu pakļautības gadus. Apbrīnojami, kā maza tauta spēj paveikt dižas lietas, ja tā apvienojas un izvirza kopīgus mērķus, kā tas notika 18. novembrī.
Gatavojoties 18. novembrim, parasti pāršķirstu vēstures grāmatu un pakavējos pie pazīstamās fotogrāfa Viļa Rīdzenieka fotogrāfijas, kurā redzama Nacionālā teātra skatuve Latvijas Republikas proklamēšanas dienā 1918. gada 18. novembrī. Skatuve, kas rotāta ar sarkanbaltsarkaniem karogiem mani uzrunā un liek uz 93 gadus seno notikumu paraudzīties ar manas paaudzes cilvēka acīm.
18. novembris būtu parasta, drēgna, rudenīga diena, ja nebūtu šis liktenīgais datums, kas cilvēku sirdīs ievieš siltumu un patriotisma jūtas. Pilsēta, cilvēki, ielas, skatlogi mani uzrunā: „Skaties, priecājies, atceries! Tava valsts svin svētkus!” 18. novembris nedrīkst būt parasta diena, tai ir jābūt dienai, kad katrs latvieties var justies lepns par savu dzimteni un par to, ka viņš ir latvietis. Tie ir svētki, kuri jāsvin katram latvietim savā ģimenē un visiem kopā. Šajā dienā mēs varam justies kā daļa no kaut kā liela un nozīmīga. Katram no mums ir jānoliek ziedi pie Brīvības pieminekļa, jāpaceļ sarkanbaltsarkanie karogi un jāpiemin tie, kuri veidoja mūsu valsti – Latviju.
Pēc manām domām, 1918. gada 18. novembris ir neapšaubāmi visnozīmīgākā diena latviešu tautas vēsturē, jo tika izvirzīts kopīgs mērķis, – izcīnīt brīvību un neatkarību un atzīt to starptautiski, - kas arī tika sasniegts. Manuprāt, šis notikums visvairāk ir palīdzējis tautai celt pašapziņu un apzināties sevi kā tautu. Ticu, ka trīs zvaigznes Brīvības piemineklī uzrunās arī manas tautas nākamās paaudzes un arī tad jaunieši domās par 18. novembri kā izcilu dienu.
