Mans laiks (17)

Mans laiks – ir pārmaiņu brīdis cilvēka dzīvē, ko nekad nevar zināt un paredzēt. Tas atnāk tik pēkšņi un negaidīti, ka cilvēks apzinās to, ka ir pienācis viņa laiks kaut ko paveikt, labot un vērst par labu tā, lai gūtu panākumus.
Pārmaiņu brīdis cilvēka dzīvē, kurā viņš sāk domāt un saprast ir šis „Mans laiks”, kad cilvēki beidzot sāk rīkoties un labot to, kas līdz šim dzīvē ir bijis nepareizi. Katrs nepareizi pieņemtais lēmums, rīcība vai tā sekas tiek nožēlotas. Dažreiz pat pienāk brīdis, ka cilvēks apzinās, cik daudz kļūdas viņš ir pieļāvis, kuras labot ir grūti, bet ,ja pacenstos, tad varētu tās mainīt, pavērst tā, ka šīs kļūdas labo pašas sevi, taču tam ir nepieciešama liela apņemšanās, kuras tik daudziem nemaz nav. Tāpēc ir jāgaida pārmaiņu brīdis!
Šis brīdis atnāk tik pēkšņi un negaidīti, ka Tu saproti to, kas ir vislielākā problēma tavām nelaimēm un grūtībām. Tas esi Tu pats un tava „Mans laiks” trūkums, jo Tu nēesi vēl piedzīvojis pārmaiņas un nezini kā tas ir. Tu pats vēl nesaproti, ka visu var labot, bet Tu centies un mēģini visu darīt, Tu mēģini par spīti visam un visām grūtībām , ar kurām Tu saskaries šī darba ceļā, bet nesanāk!
Taču pienāk brīdis, kad Tu sāc labot savas kļūdas un nelaimes pareizi. Tu dari visu tā it kā Tu agrāk būtu to zinājis, tikai kaut kas tevi būtu kavējis. Tu domā, ka bija kāds cits, bet, kad Tu saproti, ka tas biji Tu pats, tad visas kļūdas vēršas par labu, pienāk tavs „Mans laiks” brīdis, kurš dod tev apgaismības un sapratnes brīdi, kas ,savukārt, dod spēku un iedvesmu censties vēl vairāk tev un tiem, kas tic „Mans laiks” pārmaiņu brīdim.
Secinot visu kopumā šis pārmaiņu brīdis „Mans laiks” ir tik neparedzams, ka pilnīgi neviens cilvēks nespēj to kontrolēt, jo tas nāks tikai tad, kad Tu sapratīsi, ka ir laiks kaut ko mainīt vai labot tavā dzīvē.