Uz pasaules ir miljoniem cilvēku. Kāds patreiz klausās mūziku, kāds lasa grāmatu, kāds sēž pie tējas krūzes un aizdomājas par dzīvi, kāds tikai tagad mostas un steidzas uz darbu. Katrs no viņiem pavada savu laiku. Cik cilvēku, tik atšķirīga laika pavadīšana.
Es atveru acis, ir deviņi no rīta. Maigi saules stari atspīd uz sienām, tas padara istabu gaišāku un siltāku. Izstaipos un ceļos augšā. Mana diena ir sākusies, mans laiks ir sācies. Dodos uz virtuvi un uzlieku vārīties tēju, atveru aizskaru un redzu, ka sniegs ir iekrāsots sudrabainā krāsā, tas nekas, ka ir tikai februāra beigas, bet aiz loga dzirdamas putnu dziesmas. Aizveru acis un domās parādās zaļa zāle, silti saules stari, un nebeidzami garas dienas. Zinu tikai vienu-gaidu vasaru! Tēja ir gatava, es apsēžos pie galda un sāku apdomāt šīs dienas plānus. Šodien ir diezgan svarīga diena- piektdiena. Rīt uz skolu, būs jāapskata stundu saraksts, un nepieciešamais jāizmācās. Šodien vajadzētu uzzīmēt zīmējumu ar kuģi jūrā. Vēl šodien man ir plānos cept bulciņas, tikai jāaiziet uz veikalu pēc nepieciešamajām sastāvdaļām. Šodien , kā jau katru dienu, man vajadzētu paspēlēties ar māsām, viņas vēl mazas un prasa savu uzmanību. Šodienai darbi daudz, bet laika maz.
Žēl ka laiks tik nepielūdzami skrien, žēl ka laiku nevar noķert aiz "astes" un likt viņam apstāties un pagaidīt. Dienas iet, tāpat arī laiks iet, tikai dienas pārvēršas nedēļās, nedēļas-mēnešos, un mēneši-gados. Laiks iet visam līdzi, tas neapstājās un to nevar pagriezt atpakaļ. Cilvēki bieži vien pieļauj kļūdas, kuras pēc tam nožēlo, bet laiku vairs atpakaļ nedabūsi. Strādājot un mācoties cilvēki patērē savu laiku, bet viņi to dara savas nākotnes labad. Arī atpūšoties un nedarot neko tiek patērēts laiks, un tikai pēc tam mēs saprotam cik laiks ir svarīgs, kad pēdējās minūtēs jāpaspēj viss iekrātais.
Paiet viens mēnesis, pēc tam divi mēneši, paiet četri mēneši un sniega segu ir nomainījis zāles zaļums. Ir pagājis laiks. Mēneši iet un laiks viņiem seko pa pēdām. Mēneši pārvēršas gados, bet laiks vēl ar vien tik svarīgs. Laika vērtība nekritīsies nekad, jo tomēr viņš ir tik ļoti vērtīgs. Vairums cilvēki saprot laika vērtību, tikai vecumdienās. Žēl ka tā notiek.
Es zinu ka laikam ejot, man parādīsies grumbas un sirmie mati, bet tagad kamēr vēl jauna, steidzos līdzi laikam un cenšos par to nedomāt. Sākusies mana diena, un mans laiks tai līdzi.
