Mans laiks

Katram ir savs laiks, kāds to izmanto lietderīgi, kāds nē, daži tikai eksistē, bet daži to var izmantot, lai aizpildītu savu brīvo laiku. Mēs katrs atbildam par to kā tas tiek izmantots vai pat izniekots. Laiks nesaudzēs ne vienu, tas neskatās jauns vai vecs, vājš vai stiprs, šā vai tā tas izturas vienādi pret visiem. Dažiem laiks ir atvēlēts mazāk, dažiem vairāk, tāpēc ir jāizbauda katra sekunde.
Katra minūte veido kādu svarīgu sastāvdaļu no mūsu dzīvēm. Es pats savu laiku izšķiežu ar dator spēlēm, kurās esmu atkarīgs un maksimāli iegājis virtuālajā pasaulē. Kā ir lemts tā arī jānotiek, es uzskatu, ka ir labi dzīvot vienai dienai, jo taču nekad nevar zināt, kad viss beigsies, laiks apstāsies tavā dzīvē. Pēc senajiem cilvēkiem, viņi uzskatīja, kad laiku nedrīkst izšķiest nelietderīgi, tas ir jāglabā un jāsargā. Nedrīkst aizrauties ar lielu plānošanu, kas aizņem mums tik maz atvēlēto laiku. Ir tāds labs teiciens, laiks ir nauda, bet es tam nevarētu piekrist, jo laiku nevar nopirkt par naudu. Laikam nav izsakāmas vērtības, tas ir miljoniem reižu vērtīgāks un lietderīgāks par naudu, jo nauda ir tikai mantiska vērtība.
Varu secināt, ka laiks cilvēkiem ir katram savs, katram cik ilgi tas vilksies. Cilvēki cenšas atrast veidus kā paildzināt sev atvēlēto laiku, bet kā ir lemts, tā arī notiks. Tur neviens neko nevar padarīt, kā liktenis lēmis tā būs!