Mans laiks

Laiks-netverams lielums ,kas pārvalda manu dzīvi. Katram cilvēkam piedzimstot tiek piešķirts neizmērojami liels laika daudzums ,ko izmantot var pēc paša ieskatiem. Tāpat kā ziemā no debesīm krīt neskaitāmas dažnedažādākā izmēra un formas sniegpārsliņas ,tikpat daudz un dažādas ir varbūtības ,kā izmantot mums piešķirto laiku.

Par laika tērēšanu svarīgāka ir tikai tā plānošana. Ja laiku neplānotu ,tad dzīvē valdītu haoss. Ne velti Darvins ir teicis:”Cilvēks, kurš atļaujas tukši nosist vienu stundu ,vēl nav apzinājies dzīves patieso vērtību”. Vai es apzinos patieso dzīves vērtību? Diemžēl man jāteic,ka,nē,neapzinos. Es pārāk bieži pieķeru sevi, tā īsti neko nedarot. Lai gan es to apzinos,tai pašā laikā man ir slinkums kaut ko darīt lietas labā. Un es tikai turpinu aizvadīt dienas tādā pašā garā. Es pati sev esmu vislielākā ienaidniece.

Katrs mirklis ir jāpavada tā ,it kā tas būtu pēdējais-tāds ir mans šā brīža moto ,kuru tiecos ievērot. Lions Feihtvangers reiz
teica :”Tu nevari būt drošs par minūti ,tāpēc nepalaid vējā stundu”.Es tam pilnībā piekrītu-neviens nezina ,kas notiks nākotnē ,jo tā ir nenoteikta,tāpēc man ir tik svarīgi velti neizšķiest man sniegto laiku ,jo tas ir kas tāds ,ko nekad nespēšu atgūt.

Es vēlos nodzīvot savu dzīvi tā ,lai ,atskatoties pagātnē ,man nebūtu šaubas par dzīvi,ko esmu izdzīvojusi. Tāpēc ,jo vecāka un gudrāka es kļūstu ,jo vairāk novērtēju to ,cik laiks patiesi ir nenovērtējams.