Mans laiks  (165)

Mans laiks sākās tajā īpašajā mirklī,tajā minūtē,tajā skaistajā vasaras vakara stundā,kad es piedzimu. Mans laiks pieder man jau vairāk kā 14 gadus
Mans laiks ir mana bagātība, kas man vienmēr ir dārgs. Mans laiks ne vienmēr būs svarīgs citiem . Ar savu laiku man vajadzētu rīkoties tā ,lai to neizniekotu. Es dzīvoju tikai vienreiz dzīvē,tādēļ mans laiks ir ļoti svarīgs.Laiks nekad neapstāsies. Laiks nav novērtējams nekādā naudā.Ir dzirdēts teiciens, ka laiks ir nauda, un nauda ir laiks. Laiks nosaka manas dzīves gaitas, notikumus, apstākļus, rāda man ceļu,pa kuru iet.Ar laiku droši vien sapratīšu nesaprotamo. Taču mans laiks, tāpat kā jebkuras dzīvas radības laiks ir ierobežots. Man jāatrod sava laika vērtība. Man jāatbild par katru derīgi izmantotu minūti un arī par tām,diemžēl izniekotajām.
Katram no mums šajā pasaulē ir atvēlēts savs laiks.Tas ir kā nogrieznis, kuru skolotāja uzvelk uz tāfeles ģeometrijas stundas laikā – tam ir savs sākums un beigas. Katram no mums šis nogriežņa garums ir atšķirīgs, un neviens nezina, cik tas katram ir garš, jo nav lineāla, ar ko šo nogriezni izmērīt. Kapēc visskaistākais,interesantākais laiks aizlido tik ātri kā bezdelīgas gar logu?
Vienmēr skolas brīvlaiki ir par īsu.Ar mīļiem cilvēkiem pavadītais laiks arī izkūst kā saldējums,nemanot.Mans laiks,kas tiek pavadīts mācībās,kas prasa lielāku saspringumu,koncentrēšanos,tas ir daudz garāks.Dzīve nevar pastāvēt no viegliem mirkļiem vien,jo tad iestājas rutīna,nav izaugsmes.Grūtībās,mācībās mazs cilvēks kļūst pamazām liels un tad dzīvei
ir saturs un jēga.
Esmu priecīgs,ka man ir uzdāvināts šajā dzīvē laiks.To man uzdāvināja vecāki.Es par to pateicos.Es vēlos savu laiku pavadīt to nesabojāt ar sliktiem notikumiem.Daudzi savu laiku pavada cietumos un tas ir graujoši!
Neizniekojiet savu laiku,protiet novērtēt,kas jums tiek dots,esiet laimīgi!