Mans laiks

Skatos pulkstenī- sekunžu rādītājs skrien! Tas ir mana laika skaitītājs. Sekunde, minūte, stunda, diena, diennakts, nedēļa, mēnesis, gads... Nav vajadzīgi nekādi pierādījumi, lai ticētu, ka laiks iet tikai uz priekšu. Man nevajag ne pulksteni, ne kalendāru lai redzētu un saprastu, ka laiks iet uz priekšu. Ar katru savu nākamo soli es tāpat jūtu, kā tas iet. Ar katru savu nodzīvoto dienu es jūtu, ka kaut kas ir mainījies,kaut kas ir savādāk. Laiks tiek piepildīts un paiet!

Mans laiks- tā ir visa mana dzīve. Laika ritējums ir manas dzīves ritējums. Ne velti cilvēkiem žēl veltīgi iztērēto laiku- tas ir vienreizējs, tāds, kas nekad neatkārtosies un neapstāsies, tas tikai turpināsies ar katru nākamo sekundes simtdaļu. Ir brīži, kad gribas laiku apstādināt, patiesībā ne laiku, bet gan mirkli. Bet mirklis tomēr paiet- tas aiziet kopā ar laiku, un neatliek nekas cits, kā ļuties laika ritējumam.

Laiks mūs aplaupa- tas paņem jaunību, skaistumu, veseību un spēku. Tas atņem mīļus un tuvus cilvēkus. Laiks sev līdzi paņem mūsu labākos gadus, laimīgākos dzīves mirkļus. Bet lai vai kā tas viss turpina dzīvot mūsu atmiņās. Taču laiks ne tikai atņem, bet arī dāvā- tas dāvā pieredzi un gudrību, jaunus ģimenes locekļus, radus un draugus. Ar katru nākamo minūti laiks mūs ved tālāk- uz jauniem notikumiem pie jauniem cilvēkiem un jaunām sajūtām. Laiks palīdz aizmirst nepatīkamo.

Laiks ir tik visaptverošs, tik īpašs un nozīmīgs. Laiks- tā ir neaprakstāma un vārdos neizsakāma vērtība.