Dzīvot, ļaujiet man dzīvot un no tā nebaidīties

Viena šaura griezuma vieta pāri manam delmam. Viena šaura griezuma vieta un asins tērcīte aizskalos manas sāpes, pārdomas, un bailes. Bailes no neuzticības un bailes par to, ka vairs nespēju sakārtot savu dzīvi. Viņai bija taisnība par dzīves virpuli un par to, ka tas griežas par ātru. Tas neapstājas un nepiebremzē. Nemaz nedomā par atelpu - tas Tevi uzreiz izsviedīs. Šis karuselis, šī rutīna. Visi grib, lai tieku atpakaļ. Visi mani velk. Es priecātos par dienu. Stundu. Varbūt pat par pāris minūtēm atelpas. Par mirkli, kurā sakārtot domas, kā ceļa somā līdzi ņemamos piederumus, un uzvilkt pareizos apavus, un aiz rokas sagrābt savu ceļa biedru. Es priecātos par šo īso laiku. Tad es atkal varētu dzīvot. Es vēlos dzīvot. Neizsakāmi vēlos. Gribu būt brīvs un laimīgs, gribu priecāties par brīvību un vienkāršu skaistumu. Gribu mīlēt un priecāties par mīlestību. Gribu smaidīt un priecāties par smaidu. Gribu dot no sevis daudz un priecāties par sniegto. Bet man nepieciešams laiks. Šis mazais mirklis kurā sadziedēt brūces, lūgt piedošanu un atkal piecelties. mirklis kurā sagatavoties.

Nav tik viegli kā šķiet. Nav tā ka nespētu saņemties. Es spēju, tikai ir šķēršļi. Šķēršļi, kuri mani morāli novājina un padara niecīgu un tukšu. Šķēršļi, kuri man jāpārvar, lai varētu pārvarēt nākošos šķēršļus. Tas ir neprāts. Šajā mirklī manī ieslēdzas trauksme. Es vairs nevēlos būt. Vairs nevēlos dzīvot. Mani biedē šis grūtais ceļojums. Mani biedē mirkļi, kad kritīšu. Man ir bail saņemties. Man ir bail doties ceļā. Man ir bail, ka atkal nemācēšu dzīvot. Bet tas nekas, viena šaura griezuma vieta pāri manam delmam. Viena šaura griezuma vieta un asins tērcīte aizskalos manas sāpes, pārdomas, un bailes.