Autors: Vēsma Asja Kurzemniece / Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Vērtējums: +122
Vērtējums: +122
Satraukums, taureņu lidojums vēderā un nedaudz trīcošās kājas - sajūtas, kas rodas, nostājoties blakus saviem konkurentiem un pretī žūrijas bargajiem skatieniem. Sacensību un komandas gars, pozitīvas emocijas un iedvesmojoši cilvēki man apkārt – tās ir manas mīļākās izjūtas, sajūtas, kas rodas dejojot.
Jau vairākus gadus brīvajā laikā es dejoju. Tas palīdz man atbrīvoties un „izlikt” savas emocijas uz deju grīdas. Brīdī, kad ieskanas mūzika, mans ķermenis vienmēr viegli notrīs un sirds sāk sisties straujāk, manā sejā parādās smaids, un es aizmirstu par visu apkārt notiekošo. Pēkšņi mans prāts vairs nedomā ne par apkārt stāvošajiem, ne par dienas notikumiem, tas atbrīvojas pavisam un ļauj man bezrūpīgi kustēties mūzikas ritmā. Šīs emocijas ir fantastiskas.
Visvairāk man patīk improvizēt. Reizēm visu vakaru pavadu pie spoguļa, dejojot un domājot visdažādākās horeogrāfijas, iejūtoties dīvainos tēlos un vēl neparastākās situācijās. Lai arī cik patīkami būtu, ka trenere, visiem dzirdot, mani paslavē, dejot man labāk patīk vienai ar saviem vienīgajiem skatītājiem – spoguļos atspīdošajiem maniem siluetiem. Gan lēnas, gan ātras melodijas pavadībā es kustos un jūtos pilnīgi brīva un atbrīvota no visa - tas ir brīnišķīgi.
Mana ikdiena ir gari un smagi treniņi, kuros man galvenā ir tikai deja. Ir ļoti svarīgi izpildīt kustības pareizi, un tāpēc es daudz un ilgi strādāju, lai vēlāk iegūtu milzīgo gandarījumu, kad viss izdodas kā iecerēts. Tās gandarījuma sajūtas dēļ vien ir vērts censties, taču sacensībās gūtie panākumi liek justies kā pavisam citos augstumos. Tā ir burvīga sajūta, kad manas pūles un centieni ir pamanīti un atzīti ar medaļām un diplomiem, tajos brīžos, kad apbalvošanā izsauc manu vārdu, jūtos kā laimīgākais cilvēks pasaulē.
Ir patīkami apzināties, ka reizēm slikto garastāvokli ir iespējams uzlabot ar pāris kustībām mūzikas ritmā. Gadās, ka pat mūzikas temps vai skaļums var mainīt manas emocijas, tāpēc pavisam noteikti varu teikt, ka deja ir mani apbūrusi, un to, ka
esmu kā atkarīga no sajūtām, kuras raisa deja.
