Manas sajūtas stāsts (7)

Ko stāsti Tu, mana sajūta? Stāsti man visu, ko jūti. Runā par redzēto, dzirdēto, sajusto un izgaršoto. Nebaidies! Gribu zināt visu par tevis sajusto, par tavām spilgtākajām atmiņām, notikumiem un emocijām. Kas ir tava spilgtākā atmiņa? Vai tāir par bērnību? Par mīlestību? Par dienu kopā ar draugiem?
Bērnība? Vai tavs stāsts ir par bērnības atmiņu?
Bērnība ir laimes zeme, vieta, kur mēs paļaujamies uz to, ko sajūtam. Vieta, kur mēs sajūtam to, kā izaugam, kā kļūstam citādāki. Sajūta, vai Tu atceries, kā bērnība izskatījās?
Tā bija krāsainā ziedu kleitā ar garu zīda velci, ar ziedu vainagu izpūrušajos matos, ar basām kājām, kas skrien pa cerību un sapņu pļavu.
Ko izjuti redzēdama tu bērnībā? Tu dusmojies par nenopirktu lelli, priecājies par dienu bez bērnudārza, un tev sāpēja, kad kriti no velosipēda.
Neklusē! Runā ar mani! Kā izskatījos es pati savā bērnībā?
Tu biji maza princesīte, zaļganā ziedu kleitā ar platu samidu uz lūpām, acīs tev mirdzēja liesmiņas- prieka gaismiņas.
Paldies, ka runāji ar mani! Priecājos,ka Tu man pastāstīji tik daudz par manu bērnību. Saprotu,ka bērnība paliek tikai atmiņās un foto albumos, tur atgriezties nevar. Tu vienmēr būsi tu, mana sajūta, kas pastāstīs savu stāstu. Man vajag tikai gribēt.
Mana sajūta, neiazej, man vēl tik daudz, kas jāuzzina! Neklusē, runā ar mani...