Brāļu sajūta (4)

Vai tev ir brālis? Nē, man ir trīs brāļi. Ko? Četri brāļi Felči.
Cilvēki brīnās, sāk smaidīt, laipni un draudzīgi smaida, laikam viņiem ir patīkami dzirdēt tādu faktu.
Ja brāļu sajūta ir patīkama, tad par to ir vērts stāstīt citiem, jo visām patīkamām sajūtām ir kāds sākums. Man brāļu sajūta ir drošība un stiprums. Kad es piedzimu, viņi jau bija diezgan veci: 15gadīgais, 14 gadīgais, 10 gadīgais. Mūsu ģimenē joko, ka bērni paši izvēloties, kādā ģimenē piedzimt. Katrā jokā sava gudrība. Tad es pats būšu izvēlējies būt par ceturto brāli.

Šobrīd es mācos Valsts ģimnāzijā, te ir labi, mani brāļi ir atstājuši labu reputāciju, ir ieminuši vērtīgas pēdas. Droši vien dažs labs skolotājs redz manī kādu manu vecāko brāli, tādēļ brāļu sajūta ir arī diezgan izdevīga. Man tikai jāpilda pienākums, kā vēlējies mans vecvectēvs: neapgāni tēvu zemi. Nedrīkstu būt sliktāks un slinkāks par brāļiem, kas atstājuši te, skolā, labo priekšzīmi. Bet tas jau man nav tik grūti!

Manam tētim nav brāļu . Kad tētis bijis mazs, viņš esot sapņojis, cik labi būtu, ja viņam būtu līdzīgais dvīņubrālis. Tētis ir savā dzimtā vienīgais uzvārda nesējs, tāpēc laikam viņš sapņojis par dēliem, kas turpinās uzvārdu?
Par to, ka mana brāļu sajūta ir stiprums un drošums kā patvērums pasaulē, par to vislielākā atbildība ir mūsu tētim. Viņš klusi un neuzbāzīgi vēro mūsu, brāļu sadzīvi, lai mēs nebūtu tizliņi un pamuļķi. Tētim ejam palīgos, kad darām vīru darbus. Mamma grib mūsos saskatīt bruņiniekus, lai viņai nebūtu kauns nākotnes meiteņu priekšā, kas iedraudzēsies ar mums.

Zinu, ka klejo tāds nostāsts par brāļiem, ko sanaidojušas viņu sliktās sievas. Laikam tāpēc brāļi tik bieži paši pasmejas, lai
tik nekas tāds neatgadītos. Tagad jau vienas kāzas svinētas! Viss laimīgi. Kad man būs draudzene, tad arī brāļi jokodamies un smejoties teiks, ka jāpārliecinās, vai nav niknā.

Ja brāļi mežā zāģē, es arī gribu, lai man ļauj zāģēt. Nesen meža darbos atstāstījām senu gadījumu, kad lielie brāļi tik bluķēnus veļ, bet jaunākajam ,ar iesauku Sīcim, tik zarus liek nest. Bet egļu zari tik spuraini un smagi! Darbs velkas gausi. "Sīci, savāc zariņus!" Tagad lielais Sīcis ar smaidu to visu atstāsta. Bet es jau viņu nesaucu par Sīci, es taču esmu vēl mazāks. Mums patīk parunāties. Ja nevaram satikties, tad no tālienes. Ja man jautā, kas ir brāļu sajūta, tad es saku, ka es jau nemaz nezinu, kā ir, ja tādas nav.

Kad senāk atvadījāmies, tad ātri sēdos mašīnā, lai citi neredzētu manas asaras. Brāļi saka, - gan jau augsi lielāks un ar vēsu prātu sapratīsi, ka nevaram visu gadu dzīvot tik labi kā vasarās. Tur basīti uzspēlējam, malku skaldām un kraujam, tur dārza darbi, futeni sitam, kopīgi pusdienas gatavojam un spēles vakaros Brāļu sajūtām jāturpinās! „Cik jums gan labi”, saka tētis, „ man skaudība piemetīsies, brāļukas.”