Mūsu katra dzīve tiek pildīta ar sajūtām. Un tas, ar kādām sajūtām mēs to vēlamies pildīt, ir mūsu pašu ziņā. Tieši sajūtas ir tās, kas iekrāso mūsu dzīves vienā vai otrā krāsā. Pieļauju, ka definīcija vārdam "sajūtas" ir atšķirīgas gandrīz katram cilvēkam. Mana definīcija iekļautu vārdus "emocijas", "darba process" un "darba rezultāts". Taču kāpēc tieši šos vārdus?
Emocijas ir tam visam pamatā. Bez emocijām nebūtu iespējams saprast, vai vispār tiek piedzīvota kāda no sajūtām. Manuprāt, viena no brīnišķīgākajām sajūtām ir labi vārdi no cilvēkiem. Par labi padarītu darbu, koncertu vai izrādi pūļa priekšā vai vienkārša pateicība no kādam vecmāmiņas, kas palūdz noskaidrot, pēc cik ilga laika būs nākamais autobuss. Kādā no šiem brīžiem vai nu lēkājam aiz laimes, vai gluži vienkārši pasmaidam. Kas var būt vēl jaukāks par patiesu smaidu? Tieši šis smaids liek virmot pacilājumam par to, ka esi paveicis ko tādu, kas Tev varbūt nav bijis nekas grūts, taču kādam citam tas ir ļoti palīdzējis, un viņš to ļoti novērtē.
Process ir virzība uz priekšu. Darba gaitā var piedzīvot dažādas sajūtas - bailes, izmisumu, gandarījumu, bezspēku, vienaldzību, nogurumu, prieku un tamlīdzīgi. Procesa laikā sajūtas var saasināties vairākkārtīgi, taču tās ir jāmāk apvaldīt. Kāds dusmu brīdī pateikts vārds var izjaukt un izbojāt visu, kas līdz šim bijis padarīts. Tieši tāpēc ir jāmāk ne tikai izpaust savas sajūtas, taču arī piedomāt pie tā, vai kāda konkrēta rīcība būs pareiza un nepieciešama. Ir nepieciešams pacietības treniņš, lai spētu paveikt ko tādu - savaldīties un paturēt savas negatīvās domas un spēcīgās sajūtas sevī. Ne visi to spēj, tāpēc, ja kāds to spēj, tas ir ļoti novērtējams sasniegums.
Savukārt rezultāts ir visa procesa atspoguļojums. Viss darbs, kas līdz šim ticis ieguldīts, nu parādās zem uzraksta "darba rezultāts". Māksliniekiem, dziedātājiem, aktieriem darba rezultāta sajūtas parādās pēc darba atrādīšanas plašākai publikai. Aktieri mēnešiem ilgi strādā pie izrādēm, un, kad izrāde pirmo reizi atrādīta publikai, sajūtas ir neatkārtojamas. Pirmkārt, gandarījums. It sevišķi tad, ja viss noritējis gludi un bez starpgadījumiem. Otrkārt, atvieglojums. Nu viss lielais stress ir garām un var atviegloti uzelpot. Taču bieži vien var būt arī tā, ka parādās neliela bēdu sajūta, jo varbūt šī bija pēdējā reize, kad izrāde spēlēta. Bet skatītāju ovācijas un atsauksmes neļauj šīm sajūtām ņemt virsroku. Šīs prieka pilnās sajūtas ir kā tuksnesī dabūt ūdens krūzi pilnu ar veldzējošo šķidrumu. Šīs ir sajūtas, kas netiek aizmirstas vēl ļoti ilgu laika posmu.
Mēs katrs spējam kontrolēt savu sajūtu pasauli. Katram mums ir visplašākās iespējas šīs sajūtas piedzīvot, stāstīt par tām un atcerēties tās. Vislabākās sajūtas netiek aizmirstas un ir tik patīkami tās piedzīvot vēl kādu reizi, tāpēc, lai padarītu savu dzīvi pēc iespējas krāsaināku un pildītu to ar prieku, dari to, ko mīli. Dari ko tādu, kas Tev sniegs neaizmirstamas atmiņas, brīnišķīgus piedzīvojumus un neatkārtojamas sajūtas. Tikai mēs katrs pats nosakām to, kādās krāsās iekrāsosies mūsu dzīves. Tieši sajūtas būs tās, kas palīdzēs šajā maģiskajā krāsošanā.
