Cilvēki savas dzīves laikā ne reizi vien ir domājuši par došanos uz citu valsti. Bēglis ir jeb kurš cilvēks, nav nozīmes vai viņš ir liels vai mazs, vecs vai jauns, bet viņš ir bēglis. Cilvēki pret bēgļiem izturas ar nepatiku, jo paklausoties ziņu pārraides, kur bēgļi tiek nonicināti līdz pašam pēdējam kaula skriemelim, uzreiz rodas sajūta, ka valsts būs sagrauta, neiešu ārā no mājās un citas šausminošas lietas.
Arī latvieši Otrajā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz rietumiem, ASV, Vāciju, Zviedriju u.c. valstīm. Baidoties no PSRS īstenotajām represijām un terora. Tajā laikā, savu dzimto zemi pameta ap 150 000 latviešu, negriba un panika lika to darīt, lai aizstāvētu savu ģimeni. Gan jau katram no mums ir bijis tālu tālais rads, kurš ir pametis savu dzimto zemi 1944.gada rudenī. Latviešus pieņēma tādus, kādi viņi ir, viņi netika nonicināti. Kāpēc mēs nevarētu pieņemt bēgļus? Viņu vidū ir arī gudri un talantīgi cilvēki, nevis tikai narkomāni, slepkavas, viņi tā izturas, jo mēs pret viņiem izturamies ar nepatiku.
Reti kurš aizdomājas par to, ka bēgļiem ir grūti savā dzimtajā zemē, viņi bēg prom no savas valsts ar paniku un cerībām, ka viņus pieņems tādā valstī kā Latvijā. Kāpēc ir nepatika pret viņiem? Ādas krāsa? Reliģija? Kāds ir tas iemesls? Uzdodot jautājumu jeb kuram cilvēkam par bēgli uzreiz var dzirdēt tādus vārdus kā: " Ak dievs, es par viņiem runāt nevēlos!". Kad jautāju jautājumu, kāpēc ir tāda nepatika pret bēgļiem, ne viens atbildēt nevar, vai arī atbild ar ļoti nepārliecinošu atbildi. Cilvēks pats nevar saprast, kas ir tas, kas viņam liek tik slikti izturēties pret bēgļiem. Masu mēdiji, ziņas- varbūt šis ir iemesls, kurš sapūderē cilvēkiem attieksmi pret bēgļiem?!
Kādu laiku atpakaļ Latvijā bija tāds brīdis, ka jeb kurš latvietis varēja kļūt par bēgli un domās tik bija tas, ka viņu pieņems citā valstī tādu, kādu viņš ir. Bet tagad, kad iet runa par bēgļiem Latvijā ir tāds "AK DIEVS!", es nekādā gadījumā nevēlos tikties ar bēgli. Pa lielam katrs no mums ir bēglis, kurš bēg strādāt uz citu valsti, meklējot laimi tur. Anglija pilna ar latviešiem un tikai tagad nemēģināt pateikt, ka tā nav. Ārzemes pieņēma latviešu tādus, kādi viņi ir un viņiem nav ierobežojumu, aizliegumu un cittautieši ar viņiem sarunājas kā ar normāliem mūsdienu cilvēkiem.
Es ļoti ceru, ka katrs kurš izlasīs šo rakstu, apdomāsies un izdarīs kaut kādu secinājumu.
