Pēdējā laikā sastopos ar jautājumiem par bēgļiem. Ko domāju par bēgļiem? Kāda ir mana attieksme pret tiem? Īsti nevaru pateikt, ka domāju ko īpaši sliktu, asu vai pretrunīgu. Bēgļu situācija, protams, uztrauc mani, uzdzen bailes, domas par nākotni- patiesi biedē. Skaidri saprotu to, ka bēgļi ir tādi paši cilvēki kā mēs visi. Ka viņi ir pelnījuši iespēju dzīvot labāku dzīvi- mierīgu un pārticīgu. Bet vai Eiropa un mūsu kultūra ir piemērotākā vieta viņiem, par to gan šaubos!
Nonākušie nelaimē, izmisuma dzīti, viņi dodas klejojumos un labākas dzīves meklējumos. Eiropa, būdama solidāra un gādīga, sniedz izmisušajiem palīdzības roku, nedomājot par sekām. Jā, mēs visi esam brāļi un māsas, neskatoties nedz uz ādas krāsu, nedz rasi, nedz arī reliģiju. Bet Eiropa ir piemirsusi būtisku faktoru - mums visiem ir atšķirīgas tradīcijas un morāles normas. Kas Sīrijā ir pieņemams, tepat Latvijā ir aizliegts.
Es neesmu rasiste un nedalu nevienu cilvēku pēc ādas krāsas, reliģijas, valodas vai vietas, no kurienes tas nāk. Bet pašlaik es jūtos apdraudēta, jūtu apdraudējumu ne tikai par sevi vai savu paaudzi, bet arī par savu brāļu bērnu, kā arī manu bērnu un nākamo paaudžu nākotni. Ar šausmām noskatos uz pašlaik notiekošo Eiropā. Haoss, bailes, netīrība un nekārtība. Diemžēl tas ir tikai sākums. Protams, ne visi bēgļi rada šo nekārtību un haosu, bet lielākā daļa nenāk uz Eiropu ar domu veicināt ekonomisko izaugsmi, palīdzēt Eiropai plaukt un zelt, iekļauties Eiropā. Lielākā daļa ir ieradušies izsūkt no Eiropas pēdējo sulu un tad doties tālāk. Tāpat baidos par to, ka zaudēsim savu eiropeisko individualitāti, unikalitāti, kultūras mantojumu, svētkus un tradīcijas. Nevēlētos, lai pēc 30 gadiem maniem mazbērniem nebūtu latviešu fenotipa un genotipa, protams, tas jau ir daļēji atkarīgs arī no manis un no audzināšanas, ko sniegšu. Bēgļu armādas ir milzīgs drauds mūsu kultūras mantojumam. Ar bēgļu ierašanos Eiropā pastāv risks, ka mūsu dainas, pasakas, dziesmas un māksla var grimt aizmirstības dzīlēs, tas būtu milzīgs un neatgriežams zaudējums. Apdraudētas ir arī Eiropas valodas, unikālie dialekti un izloksnes, jo šaubos, ka arābu valsts pārstāvji jūt vēlmi tās apgūt.
Šie ir tikai manis saskatītie draudi, ko mums nes nepārdomātā bēgļu problēmas risināšana Eiropā. Mums atliek vien cerēt, ka viņi ir ieinteresēti Eiropā glābties, integrēties, bet ne novest to pagrimumā. Diemžēl pašreiz, spriežot pēc tā, kas notiek Eiropā, secinājumi ir pavisam citādāki. Tieši tāpēc mums visiem ir jāsargā sava tauta, dzimtene, kultūra un nākotnes paaudzes, lai Latvija paliek latviska un Eiropa- eiropeiska.
