Jūras viļņos gumijas laivā, necilā koka kārtī iesieta un bērnu asarām pieslaucīta, plīvo sloksne auduma. Tā ir miera vai agresijas vēstnese? Vai kādas man nezināmas ticības lozungs?
Eiropas iedzīvotāju vidū diskusijas izraisa musulmaņu (īpaši sieviešu) apģērbs. Hidžabs – kvadrātveida šalle, kas sedz kaklu un galvu, bet ne seju, un parandžas ir pieticības, noslēpumainības apmetnis. Pie mums-Eiropā-tas vēl nav pieņemams. Domāju, ka atšķirīgā ģērbšanās kultūra nes bailes, jo nevar zināt, kādu personību slēpj apģērbs. Un šis ir vienīgais iemesls to nepieņemt! Ir taču latvju tautumeitas gājušas tautās ar izšūtām villainēm… Vai esat aizdomājušies, ko tumšmatainie vīrieši domā par zeltenēm, kam svārki tikai pusotra sprīža garumā? Atbildes atkarīgas no audzināšanas (vai pretēji-neizglītotības), kā arī ar mātes pienā iekodētā. Katram sava taisnība. Vien žēl, ka par to samaksāja simtiem Jaunā gada sagaidītāju.
Kāda grupa bēgļu nelegāli devās uz Franciju, jo viņu dzimtenē esot stāstīts, ka Parīzē dažkārt līstot smaržu lietus. Vai jūs nevēlētos ko tādu piedzīvot? Vai mazums latviešu nav ļāvušies būt apmānīti ar šampinjonu kalniem kādā zaļā valstī? Ja vieni ar saviem sviedriem gādā par ģimenes labklājību, lai izrautos no trūkuma, jo, redz, jau vectēvs, būdams spēka pilns, līda līdumus, bet turīgs nekļuva. Citi ļaujas būt marionetes necilvēciskai rīcībai 13.novembrī un ne tikai. Lai sasper Jods!
Vai drīkst spēcīgi vīrieši doties prom no dzimtenes, ja to plosa karš? Kā vēsta dati, karš Sīrijā sākās ar nemieriem pret valdību 2011. gadā un pārauga starptautiskā konfliktā. Tas izraisīja iedzīvotāju masveida bēgšanu no Sīrijas un Eiropas migrantu krīzi. Savā valstī karo tie, kas, vīlušies smaržu lietū, ir atgriezušies mājās. Jā, jā. Ir pat tādi, kas atgriežas, jo uzskata, ka, lai dzīvotu savā zemē, jāizvairās no 2 draudiem – lodēm un grupējumu līderiem.
Es aizstāvēšu savu sarkanbaltsarkano! Manas tēvzemes tradīcijas netiks degradētas nedz citas ādas krāsas pēc, nedz dēļ robežām, ko ap sevi novelkam.
