Kā viedojas mans priekšstats par bēgļiem

Ar bēgļu jautājuma aktualitāti es sastopos jau ne pirmo reizi. Tiesā vienmēr tas bija saistīts ar vēstures stundām, mākslas filmām u.tml. Vienmēr man liekas, ka bēgļi un mūsdienu Latvija ir nesavienojamie jēdzieni. Bet jo vairāk es sāku skatīties TV un lasīt avīzes, jo vairāk man acīs krīt informācija par patvēruma meklētāju sadursmēm ar policiju vai par nemieriem bēgļu nometnēs. Un es sāku domāt, ko šodien nozīme bēglis? Vai tas tiešām ir persona, kas neatrodas savā valstī un kas pamatotu vajāšanas draudu dēļ nevar vai nevēlas prasīt savas valsts aizsardzību, kā to skaidra Eiropas Savienības terminu vārdnīca, vai tomēr bēglis ir kaut kāda bīstamība mūsu valstij un tās iedzīvotajiem. Līdz ar to, ka man trūkst personiskās pieredzes kontaktā ar bēgļiem, es uzticējos izveidot savu priekšstatu balstoties uz masu medijos publicēto informāciju.
Es sāku skatīties TV raidījumus „900 sekundes” kanālā LNT, „TV3 ziņas” un „Ziņu vakars”TV5, un lasīt avīzes „Diena” un „Vesti Segodnja”. Analizēt ziņas es sāku 2015. gada septembrī, līdz pat decembrim un pamanīju, ka lielākā uzmanība bēgļu tematam visos Latvijas medijos tika pievērsta tieši septembrī. Manuprāt, šīs laikposms bija būtiski svarīgs, jo tajā cilvēkiem tikai sākas veidoties bēgļu tēls. Tātad var secināt, ka masu mediji apzināti publicēja vairākus ierakstus šajā periodā, lai ietekmētu cilvēku viedokļus.
Lasot avīzes, pirmais, kam es pievērsu uzmanību, ir virsraksti. Kad es lasīju „Dienu”, man nebija nekādas īpašam noskaņas pirms raksta izlasīšanas, savukārt kad es lasīju avīzi „Vesti Segonja”, man ļoti bieži rodas negatīva noskaņa pret bēgļiem vēl tikai izlasot raksta nosaukumu. Piemēram, izlasot virsrakstu „Европа превратится в мусульманский континент, man kļuva mazliet bail un es šaubos, vai es tiešām gribu redzēt bēgļus Eiropā? Protams, laikrakstos bija arī tādi virsraksti, kuri bija tīri informatīvi un nerādīja man nekādu emociju, tomēr tādu bija daudz mazāk.
Kas es pētīju informāciju masu medijos, mani, protams, interesēja citu lasītāju vai skatītāju viedokļi par bēgļiem. Tāpēc bija interesanti apskatīt aptaujas, kuru rezultāti diezgan bieži parādījās TV raidījumos. Aptaujās cilvēki pauda savu viedokli par to, vai viņi ir gatavi pieņemt bēgļus. Protams, viedoklis, kuram piekrīt liels cilvēku daudzums, ietekmēja arī mani un diemžēl tas visbiežāk bija negatīvs.
Būtiski svarīgs ir tas, kādi vārdi ir sastopami kopā ar tādiem terminiem kā bēglis, patvēruma meklētājs un migrants, jo tieši tie piešķir šiem vārdiem īpašu nozīmi. Bet pirmkārt vajag izprast šos terminus. Paši par sevi vārdi bēglis, migrants un patvēruma meklētājs neizsauc negatīvās asociācijas, drīzāk, otrādāk - līdzjūtību un līdz pārdzīvojumu. Pēc Eiropas Savienības terminu vārdnīcas, bēglis ir persona, kas neatrodas savā valstī un kas pamatotu vajāšanas draudu dēļ nevar vai nevēlas prasīt savas valsts aizsardzību; patvēruma meklētājs — trešās valsts piederīgais vai bezvalstnieks, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā, līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par viņa iesniegumu; migrants - pārceļotāji; personas, kas personisku (profesionālu, ekonomisku, ar ģimenes apstākļiem, veselību saistītu u.tml.) apvērsumu dēļ atstāj savu mītnes zemi, lai apmestos uz dzīvi citur.
Gan laikrakstos, gan TV raidījumos es ļoti bieži sastopu vārdu „krīze” kopā ar dažādiem bēgļu apzīmējumiem. Tāda vārdkopa, manuprāt, jau nav neitrāla un veicina negatīvu noskaņu, jo vārds "krīze" manā interpretācijā nozīmē nepārvaramas grūtības.
Diezgan bieži rakstos un pārraidēs par bēgļiem sastopami vārdi „jautājumi” un „problēmas”. Šie vārdi izraisīja man asociācijas, ka bēgļu ierašanās Latvijā noteikti nozīmē jaunas problēmas gan valstij, gan vietējiem iedzīvotājiem.
Vārdi, kas pievilka manu uzmanību, jo veicināja spilgti izteiktu negatīvu attieksmi pret pašiem bēgļiem kā pret cilvēkiem, bija „agresīvi, neapmierināti, vardarbīgi, nekārtības, sadursmes, nemieri”. Izlasot rakstus, kur blakus jēdzienam „bēglis” sastopami tieši tādi vārdi, es sapratēju, ka no migrantiem man ir bail, un ka savā valstī es tos redzēt negribu.
Vārdu grupa, kas būtiski ietekmēja manu attieksmi pret bēgļiem, ir „terorists, Islāma valsts”. Salīdzinot vārdus „bēglis” un „terorisms”, ir saprotams, ka starp tiem nav nekādas sakarības. Tomēr arī politiķi savās intervijās medijos dažkārt izsaka domu, ka nav pilnībā pārliecināti par valsts un iedzīvotāju drošību sakarā ar imigrantu pieplūdumu. Tieši mani satrauca intervija raidījumā „900 sekundes” ar EK pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku, kur viņa teica, ka viņai arī rada bažas un uztraukumu tas, ka valstī var nokļūt teroristi.
Vārdus migrants un imigrants es vairakkārt pamanīju kopā ar īpašības vārdu „ekonomiskais”. Tādus cilvēkus sociālajos tīklos sauc par „laimes meklētājiem”. Ekonomiskie migranti nav bēgļi, viņiem ir citi motīvi — vēlme celt savu un savas ģimenes labklājību. Raidījumos bieži atskan, ka šie cilvēki grib doties uz turīgām valstīm, tāpēc mana attieksme pret tādu cilvēku grupu nemaz nav pozitīva. Es gribu, lai manā valstī atbrauca tikai tie cilvēki, kuriem tiešām ir vajadzīgs mūsu patvērums, nevis ekonomiskā izdevība.
Bieži parādās vārdu savienojumi „cita kultūra/tradīcijas”. Tas piesardzīgi noskaņoja mani pret bēgļiem, jo sabiedrībā jau pastāv stereotipi, ka musulmaņi, savu tradīciju dēļ, sit sievietes. Tas rāda man šaubas par to, vai es jutīšos droši, kad blakus manis būs bēgļi. Mani uztrauc arī sievietes, kuras velka burkas. Protams, tas ir sena tradīcija, pret kuru mums ir jārada sava cieņa, bet vai tad musulmaņiem nav jāciena arī tās valsts tradīcijas, kurā tie prasa patvērumu?
Kāds tad man ir priekšstats par bēgļiem? No vienas puses man tos tiešām ir žēl, bet no otras puses, izlasot tik daudz negatīvas informācijas par patvēruma meklētājiem, vienīga asociācija, kas man radās iedzirdēšot vārdu bēglis, ir bīstamība. Man tagad ir sajūta, ka masu mediji gribēja mani pārliecināt, ka kopā ar bēgļiem Latvijā iebrauks arī milzīgas problēmas, un, ziniet, viņiem tas tiešām izdevās.
Pabeidzot savu tā saucamo pētījumu es sapratu, ka tik tiešām manu viedokli pārsvarā ietekmē masu mediji, jo tas ir vienīgais avots, no kura es saņēmu informāciju par bēgļiem. Bet esmu pārliecināta, ka lielāka Latvijas sabiedrības daļa ir tādā pati situācijā, kā es. Nezinu, vai šajā gadījumā var dod kādu padomu avīžu lasītājiem un televīzijas skatītājiem, bet noteikti varu kaut ko ieteikt avīžu un TV raidījumu redaktoriem. Ja jūs redzat, ka jūsu izdevumos sniegta informācija veicina pārsvarā negatīvo attieksmi pret bēgļiem sabiedrība, tad varbūt atnāca laiks apskatīt bēgļu jautājumu arī no citas - pozitīvas puses? Padomājiet par to, jo tieši no jums ir atkarīgas, vai Latvijas sabiedrība būs gatava pieņemt bēgļus, vai nē.