Autors: Lauma Bugā / Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija
Cilvēki ir savādas būtnes. Brīžiem tiem viss ir labi, brīžiem tiem liekas, ka visi apkārtējie ir dīvaini bet brīžiem tiem sāk šķist, ka pašiem kaut kas nav kārtībā.
Cilvēka ‘’Es’’ visu laiku mainās atkarībā no apstākļiem un no tā, kā tu uz tiem reaģē. Gadās arī tā, ka šo apstākļu dēļ tu esi spiests mainīt savas dzīves virzienu, tādējādi paverot jaunas iespējas, vai arī otrādi – zaudējot iecerētos sapņus.
Mans ‘’Es’’ šad tad ir ļoti cietis, tāpēc es labāk saprotu, kā jūtas citi, kuri ir kādreiz gājuši cauri līdzīgām ciešanām. Pašas lielākās sāpes, kuras es esmu jutusi, ir zaudēt tuvu un mīļu cilvēku. Tas notika pirms septiņiem gadiem. Tas bija kā trieciens, no kura es nespētu piecelties, ja nebūtu cilvēku, kas atbalsta, it īpaši mamma, kurai jāsaka vislielākais paldies. Ir svarīgi, lai tev apkārt ir cilvēki, kas atbalsta. Toreiz biju dziļi noslēgusies sevī, bieži radās nesaskaņas ar apkārtējiem, reizēm nevēlējos nevienā pat ieklausīties – es padevos. Pagāja vairāki gadi, un tikai tad man sanāca pa īstam piecelties. Nepilnu gadu beidzot jūtos kā cilvēks, kurš spēj pasauli saskatīt gaišākās krāsās. Mans ‘’Es’’ joprojām mēdz ciest, bet tagad tas vairs neliekas tik traki, jo es zinu, ka esmu pacietusi ko sliktāku.
Savu ‘’Es’’ tādu, kādu mēs vēlamies, ļauj izveidot tas, ka mēs atrodamies Eiropas Savienībā. ES ikvienam dod iespēju izpausties un veidot sevi bez lieliem ierobežojumiem. ES dod arī citas vērtības. Drošība. ES cenšas nodrošināt mieru starp cilvēkiem un valstīm. Godīgi sakot, es nejūtos pilnīgi droši, atrodoties ES, bet, ja tās nebūtu, es justos daudz nedrošāk. ES mums dod iespēju ceļot un studēt ārzemēs, kā arī nodrošina tirdzniecības ceļus starp valstīm. Ceļošana uz ārzemēm mūsdienās ir krietni atvieglināta, jo agrāk, lai tiktu pāri robežām, bija jāgaida vairākas dienas, kamēr visi tika cauri dokumentu pārbaudēm. ES cilvēkiem veicina dzīvot zaļi un piedomāt par vides aizsardzību, kas ir ļoti svarīgi. Ja mēs kopjam dabu un vidi sev apkārt, mēs pirmām kārtām palīdzam paši sev, jo mēs esam dabas sastāvdaļa.
‘’Mēs neapvienojam valstis, mēs apvienojam cilvēkus’’- tā reiz teicis Žans Monē. Man atliek vienīgi piekrist, jo ES šo gadu laikā, lai gan tas ne vienmēr ir izdevies, tiešām ir apvienojusi un solidarizējusi cilvēkus no dažādām valstīm. Lai cilvēki kļūtu pavisam vienoti, pēc manām domām, ir jāsāk ar sistēmas mainīšanu, uz kuras balstās ES. Šādu sistēmu noteikti ir grūti izdomāt, bet es ticu, ka tas kādreiz notiks.
