Termins “Civiltiesības” ir saistīts ar Seno Romu. Romiešu tiesības nozīmēja Romas pilsoņa tiesības. No sākuma ietvēra sevī pilsonim piemītošās tiesības, kas saistījās ar publisko sfēru, taču liela daļa saistījās arī ar privāto sfēru – mantiskajām tiesībām. Latvijas Republikas tiesību sistēma pašlaik tiek pieskaitīta pie t.s. jauktās tiesību sistēmas, kaut arī tiesību normu teksta līmenī LR tiesību sistēma iekļaujas kontinentālās Eiropas jeb romāņu – ģermāņu tiesību lokā. Tādējādi man būs interesanti uzzināt kā cilvēki dzīvojuši senā vēsturē un uzzināt ko vairāk par romiešiem. Šajā darbā būs ieskats par romiešu tiesību avotiem, personas tiesībspēju, vergu stāvokli, agnātisko ģimeni, likumisko laulību, tēva varu, valdījumu, aizbildnību, personālservitūtu cesiju, delegāciju, līgumu, tiesībpārkāpumu, mantošanu, par legātiem un fideikomisiem.
Normu spēks dibinās ne uz valsts varas priekšstatiem, bet uz paradumiem. Nerakstītā veidā (ius non scriptum) pastāvēja:
1.)paražu tiesības (mores maiorum) – no mutes mutē, no paaudzes paaudzē pārgāja.
2.)Pirmie rakstiskie likumi (leges nuodecin tabularum) – 450 g.p.m.ē. – 1. gs.p.m.ē. Tie ir XII tabulu likumi, radušies patriciešu un plebeju cīņu gaitā. Tos iegravēja un uzlika redzamā vietā.
XII tabulu likumi bija:
I – II tabula – procesuālās tiesības;
III tabula – maksātnespējīgu parādnieku lietu lietvedība;
IV – V tabula – ģimenes, aizbildnības un mantošanas tiesības;
VI tabula – pirkuma pārdevuma tiesības;
VII tabula – servitūtu tiesības;
VIII tabula – krimināltiesības;
IX tabula – kriminālprocesuālās tiesības;
X tabula – apbedīšanas tiesības;
XI – XII tabula – papildinājumi.
3.)Tautas sapulču likumi (leges latae) – tiesību normas, kas bija ieguvušas apstiprinājumu un spēku kvirītu, vēlā plebeju sapulcēs. Obligāta visiem pilsoņiem, kā arī pašam likumdevējam.
4.)Senāta likumi (senatus consulta) – apstiprināja atutas sapulcēs pieņemtos likumus. Kad tautas sapulces beidza darbību, senāts kļuva par īstu tiesību normu ar obligātu piespiedu raksturu.
5.)Edikti (edicta) – maģistrātiem sava amata laikā bija tiesības izdot obligātus noteikumus jeb ediktus.…
