17.-18.gs. grāmatniecība un izglītība Latvijā

Zviedru valdība gādāja ne tikai par zemnieku materiālā stāvokļa uzlabošanu, bet rūpējās arī par viņu garīgām vajadzībām. Jau Kristīnes laikā bija izdots rīkojums ,lai katrai baznīcai būtu ķesteris, kas apbraukātu zemnieku mājas un bērniem mācītu kateķismu un dziedāšanu. Ar to bija likts pamats mājas mācībai.
Bet sevišķi svarīgs ir 1687.g., jo tas uzskatāms par draudzes skolu dibināšanas gadu Vidzemē. Kārlis XI griezās pie landtāga ar priekšlikumu atvērt katrā draudzē vienu tautskolu un piespiest bērnus ziemu tās apmeklēt. Skolas drīz vien atvēra pie visām karaļa baznīcām. Kur skolas nama nebija, tur mācības pasniedza rijā, pirtī un citur.
Tautas izglītībā daudz strādājis prāvests Ernests Gliks, kurš jau pirms karaļa pavēles bija nodibinājis 3 skolas Alūksnē. Tur viņš gatavoja arī skolotājus citām draudzēm.
Tomēr izglītība izplatījās tautā ļoti lēni. Vēl 18.gs. sākumā vairāk draudzēs no 1000 draudzes locekļiem prata lasīt tikai 5 – 6. Pat pagasta amata vīrus vajadzēja zvērināt pēc pagānu parašas, jo tie nekad savā mūža nebij bijuši pie dievgalda. Tauta vēl dzīvoja ar sava paša gara mantām: dainām, teikām, pasakām un mīklām. Laikmeta vispārīgo kultūras ainu aptumšo arī daudzās raganu un burvju prāvas.…