Galvenokārt par revolūcijas cēloņiem ir uzskatāma izteiktā nevienlīdzība sabiedrībā, kas pastāvēja starp nebeidzamiem slāņiem un grupējumiem. Pastāvēja izteikta privilēģiju ierobežošana, veidojot pārejas barjeru uz augstākiem slāņiem praktiski nepārvaramu. Tāpat baznīcas tēls sabiedrībā tikai pasliktinājās, to savtīgo interešu dēļ. Īpašu atbalstu nevienlīdzības atrisināšanā sniedza zemnieki, iestājoties par zemākstāvošo garīdznieku atalgojumu palielinājumu no to nodotās desmitās daļas. Lielu sacelšanos veidoja zemnieku nodokļu slogs, kas ik gadu samazināja to dzīves apstākļus un samazināja pirktspēju. Lai gan nav precīzi nosakāmu iemeslu revolūcijas cēloņiem, darbā minētās teorijas ir uzskatāmas par ticamākajām versijām, kas aizsāka Eiropā plašu rezonansi guvušo revolūciju. Visa pamatā kalpoja sabiedrības filozofiskās domas stiprināšanās un izglītības līmeņa celšanās. Apgaismība sabiedrību iedrošināja iestāties par savām tiesībām un mazināt mokošo slāņu nevienlīdzību sabiedrībā. …