1789.gada Lielā Franču revolūcija un tās sekas. Napoleona laikmets

Sākotnēji pārtikas iegādei nācās tērēt 50% no ienākumiem, taču šis procents pieauga līdz par 80%. Tirgū bija mazinājies pieprasījums pēc amatniecības izstrādājumiem, visa nauda tika ziedota pārtikas iegādei. Bezdarba un trūkuma izraisītā neapmierinātība pamudināja zemniekus un pilsētas strādniekus kļūt par potenciāliem revolucionāriem. Pilnīgs Francijas finansu sabrukums iestājās brīdī, kad Francija izdomāja piedalīties Amerikas karā. 1788. gadā finansu sistēmā bija iestājies pilnīgs haoss – sabiedrību plosīja nesaskaņas, tronī sēdēja nekam nederīgs monarhs un Francijas monarhija bija uz politiskās sabrukšanas robežas.
Kā pēdējo iemeslu Franču revolūcijas sākumam var minēt Francijas monarhu Luiju XVI. Posmā, kad Francijas centrālo varu apdraudēja gan muižnieki, gan politiski aktīvas masas, tronī vajadzēja atrasties monarham, kurš ir apveltīts ar spožu valdnieka talantu , spēcīgu raksturu un politisko tālredzību. Luijam XVI nepiemita neviena no šīm īpašībām. Viņš daudz labprātāk nodevās saviem vaļaspriekiem, nevis uzturēja valstī kārtību. Luijam XVI bija ļoti apdāvināts finansu ministrs Tirgo , taču Luijs XVI viņu atcēla no amata, nevis atbalstīja ministra ierosinātās reformas, kas ne tik ļoti nepatika aristokrātijai.

…