Politika
Vēsturiski un sociālpolitiski 18. gs. bija nemieru un satricinājumu pilns. Šajā laikā karoja visā Eiropā, nebija gandrīz nevienas valsts, kuru neskartu karadarbība. Svarīgākie kari bija – karš par Spānijas mantojumu un Ziemeļu karš. Anglija turpināja cīņu ar savu galveno konkurenti – Franciju. Francijā šis gs. sākās ar absolūtisma krīzi, kas izveidojās jau Luija XIV valdīšanas laikā. Samilzušie valsts parādi iztukšoja Francijas valsts kasi. Lielā franču revolūcija satricināja visu Eiropu. Vācija 18. gs. bija sadrumstalota, tomēr saglabāja Vācu Svētās Romas impērijas nosaukumu. Valsts nebija centralizēta, tai nebija vienotas armijas un vienotas ārpolitikas. Tās bija Trīsdesmit gadu kara sekas. Krievija, uzvarējusi Ziemeļu karā un ieguvusi izeju pie Baltijas jūras, sāka Baltijas valstu vardarbīgu pakļaušanu.
Filozofija
18. gs. Eiropā izveidojās apgaismība, kas atspoguļoja priekšstatus par dabu un cilvēku sabiedrību. Tā bija garīga kustība, kuras veidotāji bija tālaika intelektuālās elites pārstāvji – izcilākie domātāji, filozofi, rakstnieki un zinātnieki. Radās pilnīgi jauna ideoloģija, kas vērsās pret feodālismu un tā pasaules uzskatu. Apgaismības idejas sagatavoja arī 18. gs. nozīmīgāko notikumu – Lielo franču revolūciju. Viens no spēcīgākajiem domātājiem 18. gs. 2. pusē bija Ruso. Viņš aicināja cilvēkus atgriezties pie dabas. Īpašumu viņš uzskatīja par visa ļaunuma sakni. Apgaismības laika jaunākais zināšanu apkopojums bija „Enciklopēdija jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošā vārdnīca.” Tās radīšanai savu dzīves lielāko daļu veltīja Denī Didro. Šī enciklopēdija bija zinātnes sasnieguma un apgaismības ideju izplatītāja. Uzmanības centrā tika izvirzīts cilvēks, mazinot Dieva lomu.
…
