Monarhiskās valsts iekārtas sabrukumam Krievijā bija ārkārtīgi liela nozīme turpmākajā vēstures gaitā Austrumeiropā, varētu teikt, visā Eiropā, pat pasaulē. Tomēr sakotnēji vislielākās izmaiņas notika pašā Krievijas impērijā. Gandrīz visas tai pakļautās tautas, kuras nekad nebija pilnība samierināšjušās ar Krievjas virskundzību, revolūcija saskatīja iespēju īstenot savas nacionalās intreses. Šadu iespēju tagad redzēja arī latviešu tauta. Doma par Latvijas patstāvību, kas sāka veidoties jau gadsimta sākumā, turpmāk izskanēja aizvien biežāk no visdažādāko sabiedrisko un politisko grupējumu puses. Pārsvarā valdīja uzskats, ka Latvijai jāpaliek Krievijas sastavā kā autanomai (daļēji patstavīgai) teritorijai ar savu konstitūciju, tautas vēlētiem pārvaldes orgāniem, savu saimniecisko, kultūras un izglītības sistēmu, atstājot Krievijas pārziņā bruņotos spēkus un transportu, kā arī paturot kopīgu naudu. Tajā pašā laikā liela daļa lielinieku partijas piekritēji noliedza jebkuras nacionālās patstāvības izpausmes, uzskatot, ka visai drīz sāksies viņu sludinātā un gaidītā vispasaules revolūcija, kas norādīs visas robežas un likvidēs jebkuras nacionālās atšķirības starp tautām. Šajā sakarībā daži lielinieku vadītāji pat izsteica domu, ka nav nekāda nepieciešamība atbrīvot Kurzemi un Zemgali no vācu okupācijas, jo, kā rakstīja jau 1915. gada lielinieku laikraksts ''Biedris'':
''Mums, strādniekiem, nav tēvijas, jeb, labāki sakot, mums tevija visur tur, kur varam atrast darbu un maizi...”
Savukārt skrejlapā ''Proletāriskie sociālisti'' bija teikts, ka strādniekiem nav ko baidīties no pievienošanās Vācijai, jo stradniecībai jābut vienalga, kāds liktenis piemeklēs Rīgu un Latviju. Šādi viedokļi tomēr tautas vairākumam nebija pieņemami, tādēļ lielinieku ietekme Latvijā 1917. gada sākumā vēl bija nenozīmīga. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas sociāldemokrāti atšķirība no Krievijas vēl nebija ta sašķēlušies, ka būtu nepieciešams izveidot atsevišķas lielinieku un mazinieku partijas, bet visu marksistiski sociālistisko virzienu pārstavji darbojas vienas partijas ietvaros, un tautas vairākums šo partiju atbalstīja tās kopumā.
Jau pēc 1905. gada revolūcijas Latvijā bez sociāldemokrātiskās partijas sāka veidoties arī citas, dažādus sabiedriski politiskos virzienus pārstāvošas partijas. Tās tomēr netika aptvērušas visu sabiedrību. Tādēļ jau tūlīt pēc patvaldības gāšanas politisko partiju dibināšana Latvijā turpinājās. Īsā laikā radās Latviešu nacionāldemokrātiskā partija, Latvijas neatkarības apvienība, Latviešu republikāniskā partija, Latviešu demokrātu partija, Latviešu radikāldemokrātu partija, Latviešu zemnieku savienība, Latgolas Ļaužu partija, kā arī monarhistiskā virziena Tautas partija. Katra no šīm partijām pārstāvēja kādu noteiktu sabiedrisko grupējumu. Piemēram, Latviešu nacionāldemokrātu partiju veidoja galvenokārt rakstnieki, žurnālisti, skolotāji – pazīstamākie no tiem bija K. Skalbe, J. Akuraters, A. Ķēniņš, L. Laicens, Par ietekmīgāko partiju tūlīt pēc sociāldemokrātiem kļuva Latviešu zemnieku savienība, kas apvienoja lielāko daļu Latvijas zemniecības. Šo partiju, kura jau dibināšanas laikā pārstāvēja ap 1500 zemkopju, izveidoja vēlāk plaši pazīstami neatkarīgās Latvijas valst darbinieki K. Ulamanis, Z. Meierovics un O. Nonācs. Latviešu zemnieku savienības dibināšanā kā padomdevējs piedalījās arī pieredzējušais Sociālrevolucionāru partijas (Sociālrevolucionāru partija tika dibināta 1904. gadā ar nosaukumu ''Latviešu sociādemokrātu apvienība''; tagadējo nosaukumu tā pieņēmusi 1913. gadā) darbinieks M. Valters, kurš jau gadsimta sākumā bija izteicis domu par neatkarīgu Latvijas valsti.
Tūlīt pēc Februāra revolūcijas vācu karaspēka neokupētajā Latvijas teritorijā – Rīgas pilsētā, Vidzemē un Latgalē – sākās vietējo pašvaldību nomaiņa. Ar Krievijas Pagaidu valdības piekrišanu no pilsētu, apriņķu un pagastu pārstāvjiem tika izveidota Vidzemes Pagaidu padome, kā arī Kurzemes un Latgales Pagaidu zemes padome. Ņemot vērā, ka Kurzemē šajā laikā atradās vācu okupācijas karaspēks, Kurzemes Pagaidu zemes padomi izveidoja pārstāvji no dažādām bēgļu apmešanās vietām.
…
