20. gs. Literatūrā veidojas:
zudušās paaudzes tēma (jaunatne, kas pārnāca no kara izmisusi un bez cerībām. Šo virzienu aizsāka Remarks);
eksistenciālisma teorija jeb literatūra (cilvēks ir viens un atsvešināts, dzīvei nav ne mērķa, ne jēgas, tomēr cilvēkam ir brīva izvēle kā dzīvot);
antifašistiskā literatūra (Bertolds Brehts, Anna Zēgersta).
20. gs. literatūras formas
Lielformāta darbi:
epopejas (Džona Golsvertija “Forsaitu teika”, Rožē Martena di Gāra
“Tibo dzimta”) – veselas dzimtas dzīvesstāsts (vismaz trīs paaudzes);
Mazās formas darbi:
psiholoģiskās noveles (Stefans Cveigs, R. Ezera);
filozofiskā proza (Antuāns de Sant – Ekziperī “Mazais princis”);
satīriskie darbi (Jaroslavs Hašeks “Drošsirdīgā kareivja Šveika dēkas
pasaules karā”);…