A. Čaks "Mana paradīze" dzejoļu analīze

Aleksandrs Čaks īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis; dzimis 1901. Gadā un miris 1950. Gadā bija latviešu dzejnieks un rakstnieks.

Čaks ir pirmais un galvenais latviešu urbāniskais dzejnieks. Viņa dzejā izteikta mīlestība pret Latvijas Republikas laiku Rīgu, apdzejota pilsētas trauksmainā dzīve kopumā un atsevišķi tās tēli, piemēram, ormanis, jūrnieks, ielas meita, pašpuika. Latvijā imažinisms kā atsevišķs literatūras virziens neizveidojās, taču tā iespaids vērojams Čaka dzejā, kuras agrīnajos gados galvenais ir tēlainība, kuru nodrošina bagātīgs salīdzinājumu un epitetu lietojums.

Aleksandrs Čaks latviešu literatūrā sevi ierakstījis ar spilgtu un virtuozu pilsētas ikdienas tvērumu dzejas valodā, kas visspožāk atklājas viņa dzejoļu krājumā „Mana paradīze” (1932).…