Kuršu likteņa mistika
Prozaiķis Bels skolotāja varonī iesēj filosofijas devu, proti, viņš caur varoni risina kuršu likteņa stūrakmeņa pārbīdi un tās iznīcību. Viņām ir sava teorija un uzskati par vēstures un notikumu gaitu.
„- Tālu no fatālisma, atteica Kuronis, - bet man ir sava teorija. Par vēstures gaitu. Cilvēku aktīvā griba, sīkās vēlmes saplūst kopā kā ūdens pilieni, līdz savienojas vēstures straumē, kas nes uz priekšu kontinentus, zemes, valstis. Varoņi ir cilvēki laivās straumes vidū. Viņi iespēj, piepalīdzot ar airiem, apsteigt straumi, viņi nespēj nosist cilvēkēdāju haizivi, laikus paziņot, ka priekšā ir bīstams ūdenskritums, bet bez straumes nav varoņu. Un tāpēc es jautāju – vai kas būtisks mainās, ja viena varoņa vietā stājas cits? Ja tirāna vietā nāk cits tirāns? Ir jāveido straume, nevis varoņi. Jo miljoniem cilvēku aktīvā gribas, vēlmes un enerģija veido vēsturi. Tāpēc es skatos nākotnē ar cerību. To cilvēku skaits, kuri grib saprast, tomēr pieaug ātrāk nekā to, kuri grib vadīt pasauli ar zobenu un zeltu.”
Rast atbildes ir sarežģīti.Skolotājs Kuronis iemieso kuršu tautas dziņu un prātu, kam nākas pārciest daudz. Tomēr sakarības un atbildes tiek rastas.
„Viņš svaidījās pa gultu slimības karstumos, strīdējās ar izvairīgo un gudro mācītāju, nemitīgi uzdeva sev jautājumus, kuri nodarbināja arī cilvēces gaišākos prātus.
Kas es esmu? Kas ir dzīve, un kas esam mēs visi? Kādas ir mūs saistības? Kādas pretišķības? Un kāds ir mūsu pienākums? Kādas ir mūsu iespējas, un kāds ir mūsu spēks? Kā mēs varam palikt un izdzīvot pasaulē, kur lielais smejas par mazo, kur stiprais samin vājo, kur meli ģērbjas taisnības drēbēs, kur palīgs ir tikai paša spīts!
Vai mēs esam matērija, kas pārvēršas domā? Vai mēs turpināmies idejās? Kam nav domu, tas pūst, jau dzīvs būdams! Domas lidinās ap mums. Kas to sacījis? Un, ja tā, vai senos laikus var noķert ar prāta tīklu?
Vai pastāv dzīve pēc miesīgas nāves? Un ko nozīmē vārds ‘’nemirstība”?
…
