Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Vispārīgas ziņas | 3 |
2. | Abinieku ārējā uzbūve | 3 |
3. | Abinieku skelets | 4 |
4. | Abinieku muskulatūra | 5 |
5. | Gremošanas sistēma | 5 |
6. | Elpošanas sistēma | 5 |
7. | Asinsrites sistēma | 6 |
8. | Izvadsistēma | 6 |
9. | Vielmaiņa | 6 |
10. | Nervu sistēma | 6 |
11. | Abinieku vairošanās | 7 |
12. | Abinieku attīstība | 7 |
13. | Abinieku izcelšanās | 7 |
14. | Abinieku nozīme | 8 |
15. | Latvijas vardes | 8 |
16. | Kā vardes aizsargājas | 8 |
17. | Purva varde | 9 |
18. | Ezera varde | 9 |
19. | Zaļā varde | 9 |
20. | Latvijas krupji | 10 |
21. | Pelēkais krupis | 10 |
22. | Zaļais krupis | 11 |
23. | Smilšu krupis | 11 |
24. | Varžukrupis jeb ķiplokkrupis | 12 |
25. | Sarkanvēdera ugunskrupis | 12 |
26. | Latvijas tritoni | 13 |
27. | Mazais tritons | 13 |
28. | Lielais tritons | 14 |
29. | Cecīlijas | 14 |
30. | Salamandras | 14 |
31. | Izmantotā literatūra | 15 |
Vispārīgas ziņas
Abinieki dzīvo uz Zemes jau miljoniem gadu un tos var atrast visur, izņemot Antarktīdu un Grenlandi. Agrāk zemi klāja purvaini džungļi, kuros mita kukaiņi un abinieki. Abinieki ir pirmie mugurkaulnieki, kas pārgāja no ūdens uz ūdens- sauszemes dzīvi.
Zināms vairāk nekā 2800 abinieku sugu. Latvijā sastopamas 11 sugas: tās ir – 4 varžu, 5 krupju un 2 tritonu sugas. Visvairāk ir bezastaino abinieku sugu- ap 1800. Astaino- tuvu 300 sugām. Bezkājaino- ap60 sugu. Pie abiniekiem pieder vardes, krupji, tritoni, cecīlijas un salamandras. Pēc ārējām un citām pazīmēm abiniekus iedala bezastainos, astainos un bezkājainos. Vardes un krupji pieskaitāmi pie bezastainajiem, bet tritoni pie astainajiem abiniekiem. Bezkājaino abinieku Latvijā nav, tie dzīvo tropu zemēs.
Bezkājaino abinieku ķermenis ir tārpveidīgs, bez kājām. Šie abinieki, rokoties ar galvu, veido ejas mitrā zemē un satrūdējušās augu atliekās. Bezkājainajiem abiniekiem, atšķirībā no astainajiem un bezastainajiem, olas attīstās uz sauszemes.
Visi abinieki pieder pie aukstasiņu (poikilotermiem) dzīvniekiem, kam ķermeņa temperatūru nosaka apkārtējā vide. Ziemu tie nolien slēptuvēs un noguļ ziemas miegā.
Kailā āda ir mīksta un mitra un tai liela loma elpošanā. Gāzu apmaiņa notiek tikai caur mitru ādu, tāpēc abinieki saulainā laikā meklē slēptuves.
Abinieki, kuru olas attīstās ūdenī, dzīvo vai nu saldūdeņos, vai to tuvumā, bet ir sugas, piemēram, bezkājainās cecīlijas, kurām ūdens tuvums nav nepieciešams, dažas to sugas ūdenī pat slīkst.
Abinieku ārējā uzbūve
Abinieku ķermenis ir īss, plats, bez ārēji redzamas astes (vardes, krupji) vai slaids un ar izteiktu asti (tritoni). Abinieku kailajā, plānajā ādā ir daudz dziedzeru, kas izdala gļotas. Gļotas izveido uz ķermeņa virsmas šķidruma kārtiņu, kurā šķīst atmosfēras skābeklis. Tāpēc iespējama elpošana caur ādu. Daži ādas dziedzeri izdala gļotas, kas pasargā ādu no dažādām slimībām un sēnītēm. Vairākums abinieku ir indes dziedzeri, kas palīdz šiem dzīvniekiem aizsargāties no to dabiskajiem ienaidniekiem.
…
Darbā ir aprakstīts par abiniekiem, to vispārējais apraksts, uzbūve, vielmaiņa, dažādu abinieku apraksti. Darbā nav izmantota informācija no interneta.