Adaptācija vienai nedēļai

Ievads.
Adaptācija ir reakcija, ar kuru cilvēks maina izturēšanos atbilstoši apstākļiem, pielāgošanās apstākļiem. Cilvēka dzīve prasa neskaitāmas adaptācijas – gan fiziskas, gan psihiskas (pielāgošanās temperatūras svārstībām, jaunai situācijai, emocionālam šokam utt.). Lielākajai daļai kompleksu cēlonis ir neizdevusies adaptācija. Adaptācijas trūkums sevišķi raksturīgs pirmajiem mūža gadiem – grūti pielāgoties vecākiem, skolas videi, brālīša vai māsiņas piedzimšanai. Adaptācija ir būtiska līdzsvara pazīme.
Adaptācija ir visai plašs jēdziens, kas apzīmē organisma pielāgošanos videi, lai saglabātu izdzīvošanai svarīgu līdzsvaru. Cilvēks ir sociāla būtne, nesaraujami saistīts ar sabiedrību, saskarsmi, tāpēc būtiski ir apzināties sociālās adaptācijas jeb indivīda pielāgošanās videi procesa un rezultāta nozīmi. Adaptācija vidē ir nepārtraukts process, tomēr tās nozīme īpaši jāakcentē indivīda darbības un vides maiņas apstākļos.
Adaptāciju saprot kā:
- apkārtējās vides un sevis adekvātu uztveri;
- attiecību un saskarsmes ar apkārtējiem adekvātu sistēmu;
- spēju pašorganizēties un mijiedarboties grupā;
- spēju mainīt uzvedību, ņemot vērā citu cilvēku uzskatus. Sociālā adaptācija ir pirmais solis jaunā bērnu dārza apmeklētāja sadzīvošanai un izdzīvošanai jaunajā vidē. Adaptācijas uzdevums ir pēc iespējas īsākā laikā iekļaut bērnu komandā, izmantot viņa iepriekš iegūtās zināšanas, pieredzi nodarbībās un ārpus tām. Adaptācijas procesam jābūt formālam, organizētam, lai nerastos neformālā ceļā iegūts nepareizs priekšstats, attieksme.
Adaptācijai izmanto šādus informācijas veidus:
• Vispārējo informāciju;
• Informāciju par bērnu dārza apkārtni, darbiniekiem, citiem bērniem, grupas telpām un citām telpām, iekšējiem kārtības noteikumiem, nodarbībām;
Svarīgi, lai bērns iekļautos grupā (kolektīvā) un savukārt grupa pieņemtu jauno dalībnieku.
…