2. Administratīvā procesa tiesību avoti.
Tiesību avoti – forma, kas satur uzvedības priekšrakstus, lai ar to palīdzību un atbilstoši kuriem realizē valsts pārvaldi. Tiesību avotu lielākais daudzums ir tiesību akti. Administratīvā akta definīcija noteikta Administratīvo aktu procesa noteikumu 5.punktā: „Administratīvais akts ir tiesību akts, ko publisko tiesību jomā izdod iestāde un kas attiecas uz individuālu juridisko vai fizisko personu, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskas attiecības. Administratīvie akti nav iestādes iekšējie lēmumi, izņemot iestādes vai tās darbinieku, vai tai pakļauto personu tiesiskā statusa nodibināšanu (vai maiņu) un disciplināro sodīšanu. Administratīvie akti nav arī politiskie lēmumi”.Iestāde un tiesa adm.procesā piemēro ārējos aktus, starptautisko tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus, arī adm.proc.principus (personas tiesību ievērošanas pr., vienlīdzības, tiesiskuma, tiesību normu saprātīgas piemērošanas, patvaļas aizlieguma, tiesiskās paļāvības, likuma atrunas, demokrātiskās iekārtas, samērīguma, likuma prioritātes principus). Judikatūri - Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Kopienas tiesas spriedumi. Nac.valsts tiesu spriedumi (Satversmes tiesas, Augstākās tiesas Senāta). ES regulas –līdz ar iestāšanos ES, regulas kļūst par daļu no Latvijas tiesību sistēmas. Regulas ir juridiski saistošas, tās ir vispārīgi un tieši piemērojamas (Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249.panta 2.daļa). Tas nozīmē, ka tās regulē nenoteiktu skaitu gadījumu un visās dalībv.attiecināmas uz nenoteiktu personu loku. Spēkā stājušās regulas to darbības ziņā ir vispārēji tieši saistošas regulācijas subjektam, nav nepieciešami arī kādi īpaši dalībvalstu ieviešanas akti. Regulām piemīt tiešās piemērojamības efekts gadījumos, kad regulā esošais nosacījums ir saturiskā ziņā skaidrs, nav saistīts ar citiem nosacījumiem un nav atkarīgs no Kopienas institūciju vai dalībvalstu turpmāk veiktiem normas ieviešanas pasākumiem. Nosacīti regulas var dēvēt par Eiropas Kopienas likumiem. Direktīva – ES dalībvalstu tiesību avots. Direktīva nac.tiesības ir jāievieš pilnībā. Direktīva dod iespēju izvēlēties direktīvas ieviešanas paņēmienus un līdzekļus. Vispārīgi AT avotus var raksturot šādi: konstitūcijas, likumi (gan konstitucionālie, gan parastie), deleģētas likumdošanas akti un likumpakļauti akti kā administratīvi – tiesiski akti, adm.lēmumi – precedenti, tiesu precedenti (gan vispārējas jurisdikcijas, gan augstāko administratīvo tiesu), paražas (galvenokārt, anglosakšu sistēmā), starptautiskie līgumi.
