2004. gada 1. februārī spēkā stājās Administratīvā procesa likums, kurā ir noteikts, ka:
1. Iestāde ir tiesību subjekts (institūcija, struktūrvienība vai amatpersona), kuram ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskās varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.
2. Augstāka iestāde ir tiesību subjekts (institūcija, struktūrvienība vai amatpersona), kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem var dot rīkojumu iestādei administratīvā akta izdošanas vai faktiskās rīcības jautājumos vai atcelt iestādes izdotu administratīvo aktu.
3. Administratīvais akts ir tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības. Iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā, kā arī iekšējie lēmumi, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotu institūciju vai īpaši pakļautās personas, nav administratīvie akti, izņemot lēmumus par iestādes darbinieku vai tai īpaši pakļauto personu tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu, disciplināru sodīšanu un citus lēmumus, ja tie būtiski ierobežo iestādes darbinieku vai tai īpaši pakļauto personu cilvēktiesības. Administratīvais akts nav arī Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pašvaldības domes (padomes) politiskie lēmumi (politiskie paziņojumi, deklarācijas, aicinājumi, amatpersonu ievēlēšana utml.), kā arī kriminālprocesuālie lēmumi un tiesu nolēmumi.
4. Administratīvā procesa dalībnieks ir iestāde, publisko tiesību subjekts, kura pusē pieaicina attiecīgo iestādi, kā arī persona un tiesību subjekts, kuram konkrētā administratīvajā procesā savu vai citu personu tiesību vai tiesisko interešu aizstāvībai rodas noteiktas procesuālās tiesības vai pienākumi.
5. Tiesību norma ir normatīvs akts (tā daļa) un vispārējie tiesību principi.
6. Ārējais normatīvais akts ir Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi.
7. Iekšējais normatīvais akts ir tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.).
8. Starptautisko tiesību norma ir Latvijai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārējie principi.
Administratīvā akta forma un sastāvdaļas
Administratīvo aktu izdod rakstveidā, izņemot Administratīvā procesa likuma 69.pantā minētos gadījumus, t.i., administratīvo aktu var izdot mutvārdos vai citādi, ja:
1. administratīvā akta izdošana ir steidzama,
2. tas paredzēts piemērojamā normatīvajā aktā,
3. ir objektīvi mazsvarīgs gadījums,
4. administratīvā akta izdošana rakstveidā nav iespējama vai nav adekvāta.
Rakstveidā izdots administratīvais akts satur šādas sastāvdaļas:
1) iestādes nosaukums un adrese;
2) adresāts (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai — nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);
3) ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, — iesniedzēja prasījums;
4) administratīvā procesa dalībnieku viedokļi un argumenti, ja tādi ir izteikti;
5) faktu konstatējums;
6) administratīvā akta pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (atrunāti Administratīvā procesa likuma 65. un 66.pantā);
7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);
8) adresātam uzliktais tiesiskais pienākums (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības;
9) norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.
…
