Standarti, vadmotīvi un principiālās nostādnes attiecīgajā tiesību nozarē, kuri nosaka un regulē attiecīgo jautājumu izlemšanu. Principi var būt tieši noteikti vai arī tie izriet kopumā no tiesību normām. Viena daļa principu ir tieši noteikti likumā, citi izriet no administratīvā procesa (AP) būtības. Nosaka AP 4. pants
1.Likuma un tiesiskuma princips.
Amatpersonas izdotajam administratīvajam aktam (AA) ir jābūt pamatotam uz ārējo tiesību normām , Satversmi, likumiem, MK noteikumiem, Pašvaldību saistošajiem not. un izdotā AA saturam jāatbilst tiesību normām uz kurām AA ir pamatots. Lai ievērotu šo principu ir būtiski zināt, ievērot, piemērot tiesību normu piemērošanas metodoloģiju ietverot tiesību normu hierarhijas jautājumu un tiesību normu interpretācijas metodes. Par AA tiesisko pamatu nevar būt instrukcijas vai kādi iestādes iekšējie akti.
2.Vienlīdzība likuma priekšā.
Ja amatpersonas kompetencē ietilpst jautājuma izlemšana par AA izdošanu, tad tai pastāvot vienādiem apstākļiem jāizdod AA. Šis princips nozīmē arī to, ka valsts pārvalde savu rīcību attiecībā pret personu veic pamatojoties uz to, ka visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā neatkarīgi no viņu izcelšanās, soc. un mantiskā stāvokļa, rases nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura u.c. apstākļiem.
3.Proporcionalitātes jeb samērīguma princips
Izdodot AA iespējamam guvumam ir jābūt samērīgam ar iespējamiem zaudējumiem, kas var rasties personām, pie tam labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikts adresātam ir jābūt lielākam nekā viņu tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski personas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski personas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami, tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.…
