20. Interešu konflikta novēršanas regulējums. Ierobežojumi valsts amatpersonām.
Valsts amatpersonām ir pienākums atturēties no interešu konflikta situācijām. Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" amatpersonām paredz ienākumu gūšanas ierobežojumus, dāvanu piešķiršanas ierobežojumus, ziedojumu pieņemšanas ierobežojumus, u.c.
Likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. Likuma izpildi kontrolē KNAB, kā arī citas valsts institūcijas un valsts amatpersonas. KNAB darbību regulē atsevišķs likums.
Likumā ir noteikti 30 dažādi amatpersonu veidi, bet tos visus vieno tas, ka valsts amatpersonas realizē valsts varu valsts interesēs.
Pastāv 11 amatpersonu grupas, katrai grupai ir atsevišķs amata savienošanas ierobežojumu regulējums. Valsts prezidenta amata savienošanu ar citu amatu nosaka Satversme (38. Valsts Prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Ja par Valsts Prezidentu ievēlētā persona ir Saeimas loceklis, tad viņam jānoliek Saeimas locekļa pilnvaras.), pārējiem to nosaka šis likums.
Valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.
Personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, ir pienākums 1) paziņot augstākai amatpersonai par šo situāciju un 2) veikt visas nepieciešamās darbības, lai pārtrauktu savas tiesiskās attiecības ar nesavienojamo amatu.
Citos gadījumos, ja amatpersona ieņem citu amatu, tai ir jāsaņem augstākas amatpersonas izdots lēmums par atļaujas došanu amatu savienošanai.
Valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu un atalgojumu par tāda amata pienākumu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, kā arī gūt ienākumus no komercdarbības vai citiem ienākumu avotiem, ja tas nav aizliegts normatīvajos aktos.
Valsts amatpersonas, kā arī amatpersonu radinieki nedrīkst nodarboties ar komercdarbību kādā komercsabiedrībā un vienlaicīgi kā valsts amatpersonas pieņemt lēmumu par iepirkuma vai citu tiesisko attiecību nodibināšanu ar šo komercsabiedrību.
Valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Valsts amatpersona nedrīkst izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz saviem darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās.
Valsts amatpersonai, kurai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāsniedz bezmaksas pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt maksu.
Valsts amatpersonai ir aizliegts nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas amata pienākumos.
Valsts amatpersona drīkst rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem, likumā, Ministru kabineta noteikumos, kā arī pašvaldību domju (padomju) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.
Informāciju, kas valsts amatpersonai ir pieejama saskaņā ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu, aizliegts prettiesiski izpaust vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu.
Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt diplomātiskās dāvanas (dāvanas, ko ārvalsts delegācija vai oficiāla amatpersona pasniedz Latvijas valsts amatpersonai) diplomātiskā protokola kārtībā, ja tas notiek oficiālu attiecību kapacitātē. Kā arī dāvanas, ko pasniedz Latvijas valsts vai pašvaldības vārdā.
Valsts amatpersonai ārpus amata pienākumu pildīšanas ir aizliegts pieņemt dāvanas, ja attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas ir sagatavojusi vai izdevusi administratīvos aktus vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, kā arī slēgusi līgumus vai veikusi citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības.
Valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju divu gadu laikā pēc dāvanas saņemšanas sagatavot vai izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, kā arī slēgt līgumus vai veikt citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības.
Valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai ir aizliegts prasīt vai pieņemt no fiziskās vai juridiskās personas ziedojumu, kā arī cita veida mantisku palīdzību publiskām vajadzībām, ja ziedojums vai palīdzība ietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā uz šo fizisko vai juridisko personu.
Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei nepieļaut, lai šajā institūcijā strādājošās valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu valsts amatpersonas amata pilnvaras.
Valsts amatpersonai ir pienākums ziņot institūcijas vadītājam par viņa vai radinieku nonākšanu interešu konfliktā.
Valsts amatpersonai ir pienākums noteiktā termiņā un kārtībā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam elektroniskā veidā vai rakstveidā valsts amatpersonas deklarācijas. VID arī veic šo deklarāciju pārbaudi.
[Tālāk saistītā tekstā par visplašāko grupu – ierēdņiem. Ja vēlaties lasīt, palieliniet tekstu]
Ierēdnis var savienot savu amatu tikai ar amatu, kuru tas ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem; pedagoga, zinātnieka un radošo darbu; citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja.
2007.gada 28.jūnijā likumā stājās spēkā grozījumi, kas paredz par katra amata savienošanas lūgumu pieņemt rakstveida lēmumu. Attiecīgi arī iesniegumos norādāmajai informācijai ir jābūt krietni plašākai, ieskaitot detalizētu aprakstu par savienojamo amatu, apliecinājumu un pamatojumu tam, ka tas neradīs interešu konfliktu, veidu, kā plānots savienot amatus, tā lai tas netraucētu pildīt darba pienākumus un apliecinājumu, ka tiks ievērotas ētikas normas.
Ierēdnim ir pienākums informēt par iespējamām interešu konflikta situācijām. Tā valsts civildienesta ierēdnim ir pienākums informēt augstāku valsts amatpersonu vai koleģiālu institūciju par paša, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai nemantisko ieinteresētību kādas darbības rezultātā, kura ietilpst viņa amata pienākumos, kā arī par jautājumiem saistībā ar viņa vai viņa radinieku darbību komercsabiedrībās.
Ierēdnim ir ierobežojumi saistībā ar informācijas sniegšanu. Tā valsts civildienesta ierēdnis drīkst izteikt iestādes oficiālo viedokli tikai ar iestādes vadītāja pilnvarojumu. Likums "Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā" aizliedz informāciju, kas valsts amatpersonai ir pieejama saskaņā ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu, prettiesiski izpaust vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu. Ierobežojumus informācijas izpaušanā nosaka arī likums "Par valsts noslēpumu", Fizisko personu datu aizsardzības likums un citi normatīvie akti.
Valsts civildienesta ierēdnis nedrīkst savu amatu savienot ar vēlētu amatu valsts vai pašvaldību iestādē. Gadījumā, ja ierēdnis tiek ievēlēts valsts vai pašvaldību iestādē, viņš saskaņā ar Valsts civildienesta likumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata.
Pienākumi ir arī ierēdņiem, kas jau ir beiguši dienesta gaitas. Civildienesta nolikums noteic, ka pēc aiziešanas no dienesta ierēdnim ir pienākums ievērot godīgumu un diskrētumu attiecībā uz dažu amatu vai labumu pieņemšanu. Ierēdnim, kurš vēlas iesaistīties algotā vai nealgotā profesionālā darbībā divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta, par to jāinformē sava iestāde. Ja šī darbība ir saistīta ar darbu, ko ierēdnis veicis pēdējos trijos darba gados un kas varētu radīt pretrunas ar iestādes likumīgajām interesēm, iecēlējinstitūcija, ņemot vērā dienesta intereses, var vai nu aizliegt ierēdnim to veikt, vai arī sniegt savu apstiprinājumu, piemērojot jebkādus nosacījumus, ko tā uzskata par atbilstošiem.
Arī Valsts civildienesta ierēdnim ir noteikti vairāki pienākumi, kas viņam ir jāievēro pēc dienesta atstāšanas. Šādus pienākumus nosaka, piemēram, likuma "Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 10.panta 2. un 7.daļa (komercdarbības ierobežojumi).
…
