ADMINISTRATĪVO TIESĪBU PAMATJĒDZIENI: RĪCĪBAS BRĪVĪBA, SUBJEKTĪVĀS PUBLISKĀS TIESĪBAS.
Publisko tiesību jomā katrai personai ir PUBLISKĀS SUBJEKTĪVĀS TIESĪBAS.
Tās ir konkrēta indivīda tiesības prasīt no valsts kādu konkrētu tiesību normās paredzētu darbību vai'atturēšanos no darbības kādā konkrētā gadījumā. Tās izpaužas arī kā rīcības brīvība amatpersonām viņu lēmumu pieņemšanas un rīcības brīvībā kādā konkrētā gadījumā.
Publiskās subjektīvās tiesības var iedalīt:
- negatīvajās (Pastāvot negatīvajām tiesībām (stāvoklim), valstij jāatturas no jebkādas rīcības, tādējādi dodot individam iespēju īstenot kādu tam piešķirto tiesību vai brīvību (privāto dzīvi, biedrošanās brīvību, vārda brīvību).
un
- pozitīvajās tiesībās (pastāvot pozitīvajām tiesībām (stāvoklim), valstij jānodrošina šo tiesību īstenošana, tas ir, jāveic kādas noteiktas darbības, lai indivīds varētu pienācīgi īstenot savas tiesības (tiesības uz medicīnas aprūpi, tiesības uz izglītību, pensiju).
Publiskajās tiesībās darbojas princips: "atļauts viss, kas ir noteikts". Tas nozīmē: ja publiskās iestādes kompetences aktā ir noteikts, ka iestāde ir tiesīga ierobežot kādas privātās aktivitātes, tad iestādes rīcība ir pamatota. Ja nav noteikts, tad šāda rīcība nav pamatota, tātad ir nelikumīga.
Pie publiskām tiesībām pieskaitāmas administratīvās tiesības, konstitucionālās tiesības, krimināltiesības, nodokļu tiesības, pašvaldību tiesības, policijas tiesības utt.
Rīcības brīvība
Administratīvās tiesības ir tiesību zinātne, kas reglamentē attiecības starp valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām vai publiskajām personām. Administratīvo tiesību pamatjēdziens "rīcības brīvība" attiecas uz indivīdu vai organizācijas tiesībām rīkoties pēc saviem ieskatiem un interesēm, ievērojot noteiktus likumus un tiesiskos ierobežojumus.…