Janvāra sākumā visā pasaulē tiek atzīmēti 30 gadi, kopš mirusi detektīvromānu karaliene Agata Kristi. Šajā attēlā viņa redzama pozējam fotogrāfam 1946.gadā savā mājā Devonšīrā, turot rokā burtnīcu, kādā viņa rakstīja savus romānus. Agata Kristi, dzimusi Millere (1890—1976), ar sava pirmā vīra Kolones Ārčibolda Kristi uzvārdu (šķīrušies 1928.gadā) sarakstījusi vairāk nekā 70 detektīvromānu un stāstu par beļģu izcelsmes izmeklētāju Erkilu Puaro un ziņkārīgo lēdiju mis Mārplu. 1930.gadā Agata Kristi apprecējās ar Maksu Malovanu, Londonas universitātes arheoloģijas profesoru, abi kopā devās vairākās ekspedīcijās. To ietekmē radās jauni detektīvstāsti, kas tika ekranizēti filmās Slepkavība Austrumu ekspresī un Nāve uz Nīlas.
Agata Kristi
Laikraksts: Lauku Avīze
Autors: Māra Svīre
Publicēšanas datums: Sestdiena, 1998. gada 21. marts.
Rubrika: Mājas viesis (32. lpp.)
Pasaulslavenā kriminālliteratūras klasiķe Agata Kristi pati pret savu daiļradi izturējusies ar vieglu ironiju, vismaz izteikumos. Atskārstot, ka varētu kļūt par profesionālu rakstnieci – toreiz Agatai jau bija trīsdesmit gadu –, viņa esot uzskatījusi, ka grāmatu rakstīšana ir dīvānspilventiņu izšūšanas mākas dabisks turpinājums. Un kāpēc gan ne? Kriminālromānā svarīgs katrs adatas dūriens, katrs pavediens un paslēptais mezgls.
Ģimene un bērnība
Agata Kristi – toreiz gan Millere – piedzima 1891. gada 15. septembrī villā Ešfīldā. Kad viņa nāca pasaulē, ģimenē jau bija vecākā māsa Meidža un brālis Montijs.
Vecākiem tajā laikā nevajadzēja raizēties par dienišķo iztiku, viņu īpašumi un noguldījumu procenti ļāva dzīvot nestrādājot. Tāpēc tēvs laiku pavadīja vai nu savā kriketa klubā, kura prezidents bija, vai mājās, ērtā krēslā pie kamīna, vai arī kopā ar draugiem, kurus bieži aicināja ciemos. Māte bija spēcīgāka personība nekā tēvs. Viņai piemita oriģināla domāšana un tajā pašā laikā arī kautrība, nedrošība, dvēseles dziļumos – melanholija, arī izcila intuīcija, kas reizēm līdzinājās gaišredzībai. Māte prata turēt rokās māju.…
