1489-1515.g. vien ar karaļa ordonansēm tika dota atļauja atvērt un atjaunot apmēram 400 gadatirgu un parasto tirgu.
1516.g. Francisks I noslēdza Boloņas konkordātu ar pāvestu. Pēc šis vienošanās karalis ieguva tiesības iecelt augstākajos baznīcas amatos kandidātus, kurus pēc tam apstiprināja pāvests, taču pāvesta tiesības saņemt amatus daļēji tika atjaunotas. Tas ir tādēļ, ka reizē ar absolūtās karaļa varas veidošanos, karaļi tiecās pakļaut sev baznīcu un pārvērst to par sev paklausīgu instrumentu.
1519.g. pirmo reizi Parīzē parādās luterāņu darbi.
1520.gadu sāk. Izplatās luterānisma idejas.
1521.g. Francisks I aizliedza šīs luterāņu publikācijas.
1523.g. Francisks I dibina jaunu valsts kasi, kurā tika noguldīti visi viņa ienākumi.
1525.g. nostiprinās Luterānisms, sevišķi tādos tirdzniecības centros, kā Liona, kur luterānisma atbalstītāji galvenokārt bija ļaudis no nabadzīgākajām kārtām.
Vērojams ir tirdzniecības uzplaukums, 13.gs.komerciālā revolūcija t.i. plaša mēroga tirdznieciskā ekspansija.
14.gs.konflikts starp pāvestu Bonifāciju un Francijas karali Filipu IV Skaisto. Aviņonas gūsts, periods Francijas Romas Katoļu baznīcas vēsturē, kad pāvesti pakļāvās Francijas karaļiem.
Pastāv liela cīņa starp aristokrātu dzimtām, par pāvesta amatu. Pastāv divas baznīcas struktūras, kas viena otru neatzīst. Lielā Shizma- baznīcas šķelšanās. Romas pāvestu atbalstīja ķeizars, Anglijas karalis un vairāku citu valstu valdnieki, bet Aviņonas pāvestu- Francijas un Spānijas karaļi un viņu sabiedrotie.
Pastāvēja feodālo brīvību laiki.
Provinču štatu pastāvēšana.
…