Agro, vidējo un vēlo viduslaiku raksturojums

Par viduslaiku sākumu pieņemts uzskatīt Rietumromas valsts sabrukumu 5.gs. beigās. Impērijas sabrukums bija ilgs un noritēja vienlaicīgi ar Eiropas jauno valstisko veidojumu rašanos. 4.gs. Rietumroma vēl saglabāja savas robežas un izturēja ģermāņu triecienus, bet sabrukums bija ienācis visās dzīves jomās-saimnieciskā līmeņa pazemināšanās, lauksaimniecībā izzuda sīkie un vidējie zemes īpašumi, viss tas bija nonācis lielo zemes īpašnieku latifundistu īpašumā. Latifundisti sāka sadalīt zemi sīkos gabaliņos un iznomāt koloniem un saviem vergiem, par ko tie maksāja nomu ar lielu daļu no iegūtās ražas,kā arī nodokļus valstij. Apsīka tirdzniecība un amatnieciība pilsētās. Biežāki kļuva kaimiņu tautu uzbrukumi. Rietumroma bija uz sabrukuma sliekšņa, kad ģermāņu triecieni to sagrāva.
Lielās tautas staigāšana. Šo juku rezultātā sakās ģermāņu pārceļošana , kuras cēlonis bija dzimstības pieaugums un līdz ar to radusies pārapdzīvotība, ģermāņu dzimtu aristokrātijas nostiprināšanās, no Āzijas iebrukušo klejotāju cilšu-huņņu un alānu ielaušanās Eiropā.Vandāļu iebrukums, ķeizaru varas pilnīga atkarība no ģermāņu algotņiem, jauno ģermāņu karalistu nepakļaušanās-tas viss bija raksturīgs Rietumromas impērijas beigu cēlienam. …