Ogles kā kurināmo cilvēce pazīst nedaudz ilgāk par 2 gs. Uzskata, ka ogles veidojušās vairāk nekā pirms 600 miljoniem gadu. Kā aprēķināts, ogles cilvēce izlieto 50 000 reižu ātrāk, nekā norisinājies to veiosanās process. Akmeņogļu krājumi uz Zemes ir ierobežoti.
Ogles veidojušās no augu atliekām pārveidojoties augstas temperatūras un spiediena iedarbībā bezskābekļa vidē.
Ogles ir cietas vielas. Tajās piemaisījumu veidā vienmēr ir dažādi minerāli. Ogļu ieguve un transportēšana ir visai darbiepiltīgs process. Taču, oglēm sadegot, izdalās liels siltuma daudzums. Ja ogles izmanto par kurināmo, rodas vairākas problemas. Lai gan ogļu sadegšanas reakcijas vienādojums rāda, ka notiek plnīga sadegšana, jāatceras, ka, oglēm degot, vienmēr paliek cietie izdedži un problēmas rada to tālākā izmantošana. Kā jebkurā savienojumā, kas veidojies no augiem, oglēs ir sēra un slāpekla savienojumi. Oglēm sadegot, veidojas sēra un slāpekla oksīdi, kas piesārņo apokārtējo vidi.…
