Ļadovs un Glazunovs bija izcilākie Rimska – Korsakova skolnieki un domu biedri. Ļadovs bija talantīgs komponists, pedagogs un diriģents un viens no sava laika autoritatīvākajiem mūziķiem. Viņa personības veidošanos ietekmējuši Rimskis – Korsakovs, Stasovs, Balakirevs, Borodins, Musorgskis un Kiī. No viņiem Ļadovs mantoja mīlestību uz tautas daiļradi, radījis daudzas tautas melodiju apdares. Ar tautas dziesmu tekstiem sacerēts arī viņa Bērnu dziesmu cikls balsij un klavierēm. Ļadovs sarakstījis lielisku simfonisku svītu ,, 8 krievu tautas dziesmas orķestrim’’.
Tomēr savos oriģināldarbos Ļadovs reti ievijis tautas dziesmas. Viņš ir iedziļinājies krievu tautas dziesmu intonāciju uzbūvē, kas tad arī atspoguļojās viņa skaņdarbu stilā.
Daiļradi ietekmējuši arī viņa priekšteči – komponisti Gļinka, Borodins, Rimskis – Korsakovs, Musorgskis.Brieduma perioda klaviermūzikā jūtama arī viņa mīļākā komponista – Šopēna ietekme.
Ļadova daiļradei raksturīga gaiša, optimistiska dzīves uztvere. Neatņemama personības iezīme ir humors, joki, ironija. Tāpat tuva viņam bija arī tautas pasaku tēma.
Lai kādos žanros komponists rakstītu, vienmēr viņš palicis uzticīgs miniatūrai. Tā bija viņa talanta spilgta īpatnība. Ar miniatūrismu saistīta vēl viena raksturīga Ļadova stila iezīme. ,, Jāraksta tā, lai iepriecinātu katra takts’’ – tā paudis pats komponists.
Dzīve un daiļrade.
Ļadovs cēlies no savā ziņā vienīgā krievu mūziķu dzimtas, kas var lepoties ar kādiem 10 pārstāvjiem ( sākot ar vectēvu – diriģentu), kuri nodevušies mūziķa profesijai. Vispopulārākais no tiem savā laikā bijis komponista tēvs – Konstantīns Ļadovs. Viņš bijis krievu operas galvenais diriģents.
Anatolijs dzimis 1858.g. 29. aprīlī Pēterburgā, kur arī aizritējusi visa viņa dzīve un darbība. Jebkurā laikā viņam bija pieejams operteātris, dažreiz arī pats piedalījies izrādēs par statistu. Visspilgtākās atmiņas bērnības gados saistītas ar Gļinkas operām, kuras, kā stāsta Rimskis – Korsakovs, jau tajos gados ,, mīlēja un zināja no galvas’’.
12.g. vecumā iestājies Konservatorijā. Mācījies klavieru un vijoles klasē, bet pēc tam pārgājis uz teorētisko nodaļu, kur viņa skolotāji bija Rimskis – Korsakovs un teorētiķis J.Johansens.
Skolas gados Ļadovs iepazinās ar Balakireva pulciņa biedriem, kas augstu vērtēja viņa talantu, uzņemot jaunekli ,, Varenajā kopā.’’Ļadovs tur bija visjaunākais dalībnieks.
Konservatorijā mācoties, viņš neveltīja pietiekoši daudz uzmanības mācībām, jo kad viņš bija pēdējā kursā, pastāvīgie stundu kavējumi bija par iemeslu tam, ka Rimskis – Korsakovs viņu izslēdza no konservatorijas. Tas tomēr netraucēja drīz pēc tam izveidoties draudzīgām attiecībām starp skolotāju un skolnieku. Patstāvīgā saskare ar Rimski – Korsakovu un citiem ,,Varenās kopas ‘’ locekļiem sekmēja Ladova daiļrades izaugsmi. Šai periodā Balakirevs iesaistīja Ļadovu un Rimski – Korsakovu Gļinkas operu partitūru izdošanas un koriģēšanas darbā. 1879.g. „’Ladovs instrumentēja Borodina Polovciešu dejas, bet pēc Musorgska nāves rediģēja nelaiķa komponista skaņdarbus.
…
