Ālandu salas

Ālandu salas (arī Olandu salas) – arhipelāgs Baltijas jūrā, Botnijas līča Dienvidu daļā (skatiet 1. attēlu). Kopējā platība - 1552 km2, tai skaitā ezeri un avoti aizņem 25 km2. Aptver >6500 salu un šēru, no tām 6400 ir lielākas par 3000 km2, apdzīvotas - ~ 150 salas. Lielākā sala ir Ālande („Lielā sala”), tajā dzīvo 90% iedzīvotāju un aizņem 70% no salu sauszemes platības. Šīs salas lielākais distance ziemeļu - dienvidu virzienā ir 50 km un 45 km austrumu - rietumu virzienā. Vēl lielas salas ir Lemlande un Ekere. Neskatoties uz nelielo sauszemes teritoriju, Ālandu salās ir 905 km publisko autoceļu.Salu reljefs ir ilgstošu un joprojām notiekošu dabas procesu rezultāts, kas ir izveidojis Ālandu salas par tipisku salu arhipelāgu, sastāvošu no tūkstošiem salu, šēru un klintīm (skatiet 2. attēlu). Sauszemes augstākie punkti virs ūdens parādījās ~8000 gadus p.m.ē. Reljefu veido morēnu pauguraine, lielākais augstums – 129 m vjl. (Orrdalsklint); izplatīti granīti un gneisi. Mērens jūras klimats, vidējā temperatūra janvārī – mīnus 2,5°C, jūlijā – 15,9°C, gada nokrišņu summa – 553 mm. Salas ir mežainas, tie aizņem 890 km2 (60%; priedes, Kanādas egles, bērzi, citi platlapji). Aramzeme un dārzi aizņem 138 km2, pļavas un ganības – 58 km2, cits zemes izmantošanas veids – 441 km2. Lielākais ezers – Ostra och vastra kyrksundet, 2,6 km2). Kā aizsargājamas teritorijas salās ir 17 km2 (1,1% sauszemes platības).…