Bergam bijusi raksturīga lēna un svārstīga komponēšanas maniere un muzikālās idejas vienmēr nākušas no pēkšņas iedvesmas avotiem, ar to arī izskaidrojams viņa relatīvi nelielais darbu skaits. Autors mēdz izcelties arī ar galēju subjektīvismu un māku „ieiet sevī”, lai panāktu savu ideju tiešu transformāciju klausītāju prātos.
Līdztekus savu darbu radīšanai, Bergs palīdzēja Šēnbergam vadīt Privātās Mūzikas performanču sabiedrību, kas bija organizācija, kas tiecās izveidot maksimāli labvēlīgus apstākļus jaunu mūzikas veidu atklāšanai un novērtēšanai ar atvērto mēģinājumu un atkārtotu performanču paņēmienu.
1914. gadā komponists piedzīvo vienu no spēcīgākajiem iedvesmas mirkļiem, skatoties Georga Bīhnera lugas „Voceks” iestudējumu, un nolemj to iestudēt uz operas skatuves. Autora vienīgā pabeigtā un visievērojamākā opera tiek pabeigts 1922. gadā un trīs tās uzvedumi tiek atskaņoti 1924. gadā. Sākotnēji šī pārdrošā opera šokē skatītāju un izraisa tajā nepatiku, bet drīz vien dziļi psiholoģiskais stāsts, iekaro publikas sirdis.
Beidzot darbu pie operas „Voceks”, Bergs, kas kļuvis ne tikai par fenomenālu mākslinieku, bet arī par vienreizēju pasniedzēju, pievērsās kamermūzikai. …