Aleksandra Čaka krājuma "Mana paradīze" analīze

Viedoklis par Čaka dzeju
Aleksandrs Čaks ir interesanta personība. Autora neierastais skatījums uz pasauli, kur viņš ierauga ne tikai zaļo zāli un zilās debesis, bet arī brūnas, netīras ielas ar nepatīkamu smaku, izraisa realitātes sajūtu.
“Kā naktij zieds,
ar vākiem atvērusies,
tur mēslu kaste smaršas raida.”
Manuprāt, dzejoļa krājums “Mana paradīze” ir veltīts autora iemīļotajām pilsētas reālijām- noteku caurules, kioski, izkārtnes, afišas, bulvāri, kur autors jūtas labi, tāpēc tiek saukta par paradīzi.
”Ūdens noteku caurule,
tu —
manas zēnības pirmais mūzikas instruments”
Dzīves apstākļi liek Čakam atgriezties uz savu dzimto pilsētu- Rīgu. Atceroties savas bērnības gaitas šajā pilsētā, autors apraksta kā pilsētas dzīve ietekmē uz cilvēka personību, piemēram, dzejolī “Pilsētas zēns.”
”Jums — o, bijušie cūkgani, klausaities,
Talkā nāku es — pilsētas zēns,
Ielu smakas un rupjības piezīdies, “Jā, tepat kā zēns es kādreiz skrējis,
Un nekas, nekas nav aizmirsts vēl.” Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.”
Dzejolī jūtama pilsētas noskaņa un ietekme, ko tā atstāj uz cilvēku. Cūkgani simbolizē tos cilvēkus, kas nedzīvo pilsētā, tos mierīgos un lēnos. Pēc tā arī var saprast, ka dzīve pilsētā ir citādāka – straujāka, steidzīgāka nekā laukos. Dzejā galvenokārt tiek izmantota pilsētas vide, kas ir notikuma aculiecinieks. Dzejolī “Lieluma ābola kodējs” var saskatīt laikmeta garīgo tukšumu, autoram pietrūkstot grūtību.
…