Čaks Aleksandrs īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis dzimis 1901.27.X, miris 1950.8.II. Dzejnieks, prozaiķis.
Dzimis Rīgā drebnieka ģimenē. Mācījies Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, I pasaules kara laikā mācības turpinājis Verlavā un Saranskā. 1918. g. uzsācis medicīnas studijas Maskavas universtātē , bet interesējies par literatūru. 1919. g iesaistījīes Padomju Krievijas dzīvē, kur aktīvi darbojies. Latvijā atgriezies 1922. g. (izbeidza darbību kompartijā) turpināja studēt medicīnu LU un ieguva skolotāja tiesības. 1925.-1927. g. strādājis ar bērniem Drabešu bērnu patversmē un sešklasīgajā pamatskolā. Šajā laikā izvērsis aktīvu darbību literatūrā. 1925. g. Čaka prrmā publikācija latviešu valodā (pirmos darbus rakstījis krieviski.
Kopš 1928. g. strādājis tikai ar literatūru saistītu darbu. Publicē rakstus presē, organizē dzejas žurnālu “Jauno Lira”, darbojas biedrībā “Zaļā Vārna” un žurnālā “Trauksme”. Izdevis savu dzeju, tulkojis, lasījis lekcijas R. Egles studijā.
1940. gadā turpinājis publicēties; vācu okupācijas laikā rakstījis daudz, bet darbi netika publicēti. Pēc Sarkanās armijas ienākšanas strādājis laikr. “Cīņa”.
1947.-1950. g. bijis līdzstrādnieks ZA Valodas un literatūras institūtā.
Miris Rīgā, apbedīts Raiņa kapos.
Autore, prozaiķe dzimusi Šamreto, prec. Lasenberga, vēlāk Kinzule. Dzimusi Rīgā amatnieka ģimenē 1920.XII
Mācījusies Rīgas 28. pamatskolā, N. Draudziņas 7. vidusskolā, 1950.-1955. g. studējusi žurnalistiku LVU Vēstures un fioloģijas fakultātē.
Strādājusi žurnālā “Bērnība” un laikrakstā “Pionieris”, vēlāk strādājusi tikai ar literatūru saistītā darbā.
Pirmie darbi: 1955. publikācija-stāsts “Pat īkšķis nelīdzēja”, recenzijas gan ar R.Lāsenbergas, gan ar R.Ezeras parakstu. Sākumā viņa “seko modei” un raksta sociālos romānus(kā V. Lācis).
Drīz sāk rakstīt tikai sev raksturīgus darbus:akcentē psiholģiskās izpētes nepieciešamību un kļūst par psiholoģiskās prozas meistari stāstos, novelēs un romānos.…
